Populistu internacionāle

Saskaldītā Saeima parāda, kas draud Eiropas Savienībai gada otrajā pusē

Saeimas vēlēšanu karstums vēl nav atdzisis, kad jau sākas nākamā politiskā kampaņa — par vietām Eiropas Parlamentā.

Pirmā uz starta līnijas parādījusies partiju apvienība Attīstībai/Par! ar bieži televīzijas ekrānos redzēto politisko procesu komentētāju (un nesen iznākušās Solvitas Āboltiņas grāmatas Varēt līdzautoru) Ivaru Ījabu. Atpazīstamība starp motivētiem, politiski aktīviem balsotājiem ir vērā ņemams resurss cīņā par ļoti labi apmaksāto EP deputāta vietu, jo līdzdalība vienmēr ir krietni zemāka nekā Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās — pirms pieciem gadiem uz iecirkņiem atnāca tikai 30% balsstiesīgo. Tāpēc, piemēram, Vienotība 2014. gada maija beigās EP vēlēšanās varēja iegūt 46% balsu un četrus no astoņiem Latvijas mandātiem, bet četrus mēnešus vēlāk Saeimas vēlēšanās nespēja izcīnīt pat pustik lielu atbalstu un saņēma tikai 21% balsu.

Par vietām EP ir vērts pacīnīties ne tikai pašu kandidātu labklājības dēļ. Tur ievēlētajiem deputātiem piešķirtie līdzekļi, piemēram, biroja uzturēšanai, var būt nozīmīgs balsts arī partijas organizācijai tēvzemē. Taisnības labad arī jāsaka, ka tie EP deputāti, kuri vēlas Briselē kaut ko darīt, var sniegt ieguldījumu Latvijas interešu aizstāvībā. Minēsim tikai vienu, šobrīd aktuālāko piemēru. Krišjānis Kariņš bijis ļoti aktīvs Eiropas Tautas partijas grupas dalībnieks, un daudzie viņam pēc nominēšanas premjerministra amatam veltītie Rietumeiropas politiķu tviterapsveikumi liecina, ka viņš šos kontaktus varētu arī likt lietā Latvijas labā kā valdības vadītājs. Tas būtu sevišķi svarīgi šogad, kad notiks izšķirošās sarunas par nākamo Eiropas Savienības septiņgadu budžetu un cīņa par katru eiro būs sevišķi asa.

Kandidātu saraksti būs jāiesniedz līdz 21. martam, vēlēšanas notiks 25. maijā. Laika nemaz nav tik daudz, un gan jau pēc A/P! iznāciena arī citas Latvijas partijas sāks publiskajā telpā bīdīt savus kandidātus.