Nākamnedēļ būs skaidrs, vai Kariņš izveidos valdību
Krišjāņa Kariņa valdību Saeima varētu apstiprināt jau nākamnedēļ. Topošās koalīcijas partneri iroties vienā virzienā, tikai vēl neesot iemācījušies airus likt ūdenī reizē, pagājušonedēļ prātoja KPV LV filozofs Atis Zakatistovs. Ja klausās metaforu cienītāja publiski vēstītajā, varētu secināt, ka atlicis vairs tikai nomainīt nosaukumu koalīcijas padomei, kuras pašreizējo KPV pirms vēlēšanām bija solījusi likvidēt kā antikonstitucionālu, un valdība taps.
Tieši KPV izklausās jūtamies valdībai vislabāk sagatavojusies. Topošais ekonomikas ministrs Didzis Šmits pagājušo piektdien pat nebija ieradies uz sarunām par valdības deklarāciju, kurā ekonomikas sadaļu viņam rakstot Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Nu, kā jau profesionālam lobistam ierasts. Skaidra un saprotama šķiet esam arī nākamās labklājības ministres Ramonas Petravičas programma, ko viņa prezentēja Jānim Domburam Delfos: «Vīrieši varbūtās tā kā varētu uzturēt sievietes.» Taču ierakstīt to Satversmē KPV pagaidām nedraud, tāpēc šāds labklājības modelis nenobremzēs valdības veidošanu.
Kariņa valdība, ja to apstiprinās, būs Latvijas vēsturē visilgāk veidotā. «Jauno politisko spēku» atlabšanai no priekšvēlēšanu karsoņa vajadzēja trīsarpus mēnešus. Šķiet, ka vislabāk tas izdevies JKP. Jau krietni sen vairs nedzirdam par KNAB apvienošanu ar drošības iestādēm un arī par «3×500» — 500 eiro minimālo algu un neapliekamo minimumu pensijām un algām, kam papildu simtus miljonu partija piedāvāja iegūt, palielinot budžeta deficītu un nodokļus. Deklarācijas projektā nav nekā arī par JKP un KPV solīto ministriju skaita samazināšanu; diskusijas, tieši otrādi, notiek par jauna ministra vai vismaz kāda ātrās demogrāfiskās reaģēšanas centra komandiera amata radīšanu Imantam Parādniekam, bez kā Latvijā iestāšoties dzimstības katastrofa. Savukārt daudziem Attīstībai/Par un JV vēlētājiem vilšanos sagādās atteikšanās no solījuma pieņemt Kopdzīves likumu.
Tiesa, topošās koalīcijas partiju piedāvājumu izpildīšanai valdībai tik un tā vajadzētu papildus 660 miljonus eiro, pirmdien secināja Kariņš. «Ne visiem solījumiem ir segums,» viņš pieklājīgi bilda, lai nebūtu jāsaka, ka nav gandrīz nevienam. Taču sarunu partneri neiebilda pret viņa teikto, ka partiju sasolīto valdība varētu sākt pildīt nākamgad, bet šogad darītu pašreizējās valdības saplānoto, pirmām kārtām veselības aprūpei. Vēl svarīgāk — neiebilda arī pret valdības veidotāja piedāvājumu parakstīt vienošanos par fiskālo disciplīnu jeb, kā viņš to nodēvējis, «fiskālo paktu», ka ne budžeta deficītu, ne nodokļus šogad nepalielinās. Politiķiem iestājusies realitāte?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.