Kariņa valdība var izrādīties stabila, taču — vai to izdosies izveidot?
Politiskā loģika ne vienmēr šķiet loģiska. Valdību veidos Saeimā vismazāk pārstāvētās partijas politiķis, kurš pats vēlēšanās nav piedalījies. Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirmdien aicināja to darīt Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu no Jaunās Vienotības. Tomēr šāds it kā neloģisks risinājums pašlaik ir labākā iespēja tikt pie rīcībspējīgas valdības.
Turklāt, atkal pretēji loģikai, vāja valdība, kādu vai visi politikas vērtētāji prognozē vai novēl Kariņam (ieskaitot topošās koalīcijas partneres Nacionālās apvienības «premjerministra kandidātu», arī EP deputātu Robertu Zīli, kurš atteicās vadīt «vāju un populistisku valdību»), var izrādīties itin stipra tieši tāpēc, ka neviens tajā nebūs tik stiprs, lai to sagāztu nolūkā izveidot citu.
Tiesa, droši apgalvot, ka Kariņa valdība būs un strādās, nevarēs pat pēc Saeimas balsojuma par tās apstiprināšanu un līdz budžeta pieņemšanai, kas var kļūt par pirmo un arī pēdējo valdības lielo darbu. Bet papriekš vēl ir jāuzraksta gan deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību, gan arī valdības rīcības plāns. Tas būs sarežģītāk nekā sadalīt ministru amatus.
«Ja kāda partija vēlēsies neizveidot šo valdību, [tai] ir visas iespējas,» Kariņš teica pagājušo piektdien, kad piecas partijas bija vienojušās strādāt viņa vadītā valdībā. Pat viņa paša partijai šāda valdība nāk ne gribēta, ne prasīta, un Kariņš acīmredzot labi apzinās, ka daži citi ietekmīgi politikas spēlētāji to pilnīgi noteikti mēģinās nepieļaut tāpēc, ka arī saprot, ka nogāzt jau tapušu valdību būs grūti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.