Pavisam parasta egle • IR.lv

Pavisam parasta egle

Indra Indriksone, EI Dārzi / SIA Olaines kokaudzētava saimniece. Foto — Ieva Salmane
Ieva Puķe

Olaines kokaudzētava nevar dižoties ar milzu peļņu, viņu kapitāls ir cits: ar Ziemassvētku eglēm dot cilvēkiem prieku, bet pašiem dzīvot harmonijā ar sevi

Esam maziņi un pat negribam būt lieli. Esam stabili, naktīs varam mierīgi gulēt. Gribam tā strādāt, lai atliek laiks arī ģimenei, Indra Indriksone runā viegli. Ne tikai kā divu mazu bērnu mammai, bet arī darbojoties savā uzņēmējdarbības nišā, viņai katru dienu iznāk smaidīt. Olaines kokaudzētava ir ģimenes bizness Ozolnieku novada Brankās, rokas stiepiena attālumā no Rīgas, audzē un cilvēkiem pārdod Ziemassvētku eglītes.

Rūpīgi veidotas un koptas, tās mūsu viesošanās laikā ar sniegotiem zariem saules staros mirdz dabīgā krāšņumā. Indras palīgs Kristaps vienu kociņu iepako Ozolnieku vidusskolai. Klienti atbrauc šurp, izvēles process bieži vien izvēršas garākā pasākumā. «Ar katru gadu cilvēki eglīti grib arvien agrāk,» stāsta uzņēmēja. «Agrāk sasparojāmies egles gatavot uz 10. decembri, tagad jau pirmajā adventē sarosās skolas, uzņēmumi. Protams, vistrakākais skrējiens ir nedēļu pirms svētkiem. Bet ir arī tādi, kas grib egli jau mēnesi iepriekš. Saka — atbraucām vēlāk, un nebija vairs tādas izvēles. Ziemassvētkus gan cenšamies pavadīt ar saviem bērniem, viņiem jau tāpat šis tas tiek atņemts mūsu strādāšanas dēļ. Bet 26. decembrī vienmēr piezvana kāds krievu cilvēks: kā tas var būt, tiešām šodien nestrādājat?»

Reklāma no mutes mutē

«Jā, kāpēc Olaines kokaudzētava, ja esam Ozolniekos?» saimniece sarunas sākumā steidz ieviest skaidrību. 2016. gadā viņas egļu bizness patiešām vēl atradās Olaines novadā, bet pagājušajos Ziemassvētkos vēra durvis pašreizējā vietā. Indra ar vīru Edgaru arī izdomāja jaunu nosaukumu. Viņi pēdējā laikā vasarā sākuši piedāvāt arī apzaļumošanas pakalpojumus — tā radās EI Dārzi, kur izmantoti abu vārdu iniciāļi. Paralēli pagaidām tiek lietots arī vēsturiskais nosaukums. «Lai zina, ka neesam jaunveidojums, ka mums ir pieredze.»

Pieredze mazajam uzņēmumam, kurā strādā tikai četri cilvēki, iestiepjas vēl padomju laikos. Olaines kokaudzētavu uz Jūrmalas virsmežniecības kokaudzētavas bāzes 1994. gadā izveidoja Indras mamma. Stādu audzētāju aprindās labi pazīstamā Monika Martinova beigusi LLU Meža zinību fakultāti. Monikas vārdā kolēģi no mežzinātnes institūta Silava pat nosaukuši selekcionētu kārklu šķirni. Indra, viņas vienīgais bērns, uzņēmuma pirmsākumos vēl bija skolniece. «Mamma neko neuzspieda. Es viņas darbā piedalījos tik daudz, cik pati gribēju. Esmu pabeigusi LU Ģeogrāfijas fakultāti, maģistrantūrā mācījos vides pārvaldību. Strādāju Valsts zemes dienestā un mērniecības firmā.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu