Benjamiņi. Savādais pāris • IR.lv

Benjamiņi. Savādais pāris

Jaunāko Ziņu tipogrāfija 1927. gadā. Foto no preses izdevumiem
Ingus Bērzons

Leģendārais žurnāla Atpūta un avīzes Jaunākās Ziņas izdevēju tandēms — miljonāri Antons un Emīlija Benjamiņi —, bez šaubām, ir slavenākie un kolorītākie pirmskara Latvijas uzņēmēji, kurus laikabiedri dēvēja par savādo pāri

Nostāsti vēsta, ka Antons Benjamiņš (1860—1939), jaunības dienās no nabaga lauku skolotāja pārkvalificēdamies žurnālistikā, svēti nosolījies kļūt par miljonāru. Viņa nākamā sieva, par 21 gadu jaunākā Emīlija Elka (1881—1941), dzimusi Simsone, ar tik skaļiem paziņojumiem klajā nekad nav nākusi, taču pie turības tikt vēlējās varbūt pat vairāk. Kad abi, vēl pat nebūdami precējušies, 1911. gadā sāka veidot savu nākamo «Benjamiņu impēriju», Emīlija bija apsviedīga, enerģiska un laikrakstu administrēšanā pieredzējusi dāma. «Veikalvede», kā rakstīja Mariss Vētra, bet Antonam jau bija krietns stāžs žurnālistikā un redaktora darbā. Abi viens otru lieliski papildināja.

«Kapeikas avīze»

Ir dažādas liecības par to, kā tapa tolaik inovatīvā Jaunāko Ziņu koncepcija. Nedraugi melsa, ka Benjamiņš, Emīlijas sakūdīts, idejas nošpikojis no bijušā kompanjona, poligrāfijas uzņēmēja Haima Blankenšteina, ar kuru kopā izdevis avīzi Rīta Vēstnesis, un viņu būtībā apkrāpis, pārvilinot darbiniekus. Kad 1911. gada 8. decembrī Rīgā 7000 eksemplāru metienā septiņas reizes nedēļā sāka iznākt avīze Jaunākās Ziņas, visi bija pārsteigti par tās cenu — nieka kapeika par četrām lappusēm! Uz sešām lappusēm iznākošais, tolaik populārais Dzimtenes Vēstnesis maksāja piecas kapeikas. Konkurenti smējās, ka «kapeikas avīze» nespēšot pastāvēt, jo par to naudu jau nevar ne papīra, ne redakcijas izmaksas segt. Taču Benjamiņa un viņa jaunās kompanjones Emīlijas vadībā avīze uzņēma apgriezienus un ij negrasījās bankrotēt. Pirmā pasaules kara priekšvakarā jau ar 50 000 metienu tā varēja lepoties kā otrā populārākā avīze latviešu publikā.

Kas bija viņu biznesa noslēpums? Ne tikai lētums, vispusīgais saturs vai tas, ka laikraksts iemanījās iznākt pāris stundas pirms konkurentiem (20. gadsimta sākumā dienas avīzes parasti iznāca ap pusdienlaiku). Benjamiņš izmantoja jaunu koncepciju, proti, avīzi uzturēja reklāmas un sludinājumi. Sākotnēji no četrām lappusēm tie aizņēma vienu, bet vēlāk, lappušu skaitam pieaugot, vairāk lappušu. Benjamiņu konkurenti un kritizētāji 20.—30. gadu Latvijā, piemēram, Aizkulises un Pēdējā Brīdī, tamdēļ vēlāk mēdza ironiski, bet ar skaudības pieskaņu saukt Jaunākās Ziņas par «sludinājumu lapu». Sludinājumu vākšanā avīzes sākumos nepārspējama esot bijusi Emīlija. Vēlāk viņa atminējās: «Es pārzināju visas firmas, un firmas pazina mani. Es pati visus sludinājumus sarunāju.»

Ne tik spoži sākotnēji klājās otram Benjamiņu projektam — ilustrētajam žurnālam Atpūta. Arī tas sāka iznākt 1911. gadā divas reizes mēnesī, taču izturēja tikai līdz 1912. gada sākumam. Savu vietu preses tirgū Atpūta atrada pēc kara, kad 1924. gadā žurnāla izdošana atsākās. Kā ļoti vispusīgs izdevums visai ģimenei tas ātri kļuva par visvairāk lasīto Latvijā un, tālāk raugoties, par vienu no zaudētā Latvijas valstiskuma simboliem padomju okupācijas gados.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu