10 gadi pēc elles

Mēs Latvijā vēl nekad neesam dzīvojuši tik labi kā šobrīd — šos vārdus pēdējā laikā bieži dzirdam no ekonomistiem un politiķiem. Ir Nauda nolēma izanalizēt būtiskos attīstības rādītājus, kas raksturoja dzīvi Latvijā «trekno gadu» pīķa laikā un šodien. Kā tad īsti ir?

Trekno gadu plaukumā 2006. un 2007. gadā mēs lepojāmies ar to, ka Latvijas ekonomika aug straujāk nekā Igaunijā un sacentāmies ar Lietuvu: mūsu IKP pieaugums, pēc Eurоstat datiem, bija attiecīgi 11,9% un 10%, kamēr igauņiem «tikai» 10,3% un 7,7% , bet lietuviešiem — 7,4% un 11,1%. Pēc tam arī kritiens mums bija daudz straujāks un sāpīgāks nekā kaimiņiem —  trijos krīzes gados zaudējām aptuveni ceturto daļu sava kopprodukta.

Šobrīd atkal redzam satriecošus gada izaugsmes rādītājus, kas trešajā ceturksnī, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, sasniedza pat 5,5% — spriežot pēc komentāriem, šādus skaitļus ieraudzīt necerēja neviens vietējais ekonomists. Protams, tie ir tikai pagaidu novērtējumi, kas vēlāk var mainīties, taču pilnīgi saprotami izklausās paziņojumi, ka virknē rādītāju mūsu dzīve ir labāka nekā pirms krīzes. Lielākoties šis optimisms ir pamatots, tomēr ir arī tādi rādītāji, kuri liek aizdomāties par to, kas Latvijā noticis pēdējā desmitgadē.

Ekonomikas apjoms (IKP, miljardos eiro)

Ja nu kāds rādītājs noteikti ir rekorda cienīgs, tad tas ir ekonomikas kopapjoms. Pirms desmit gadiem, 2008. gadā, iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās sasniedza 24,351 miljardu eiro, bet jaunākie pilna gada dati liecina, ka 2017. gadā IKP būtiski pieaudzis, sasniedzot 27,033 miljardus.

Lai salīdzinājums būtu korektāks, patiesībā IKP skaitļi ir jākoriģē, ņemot vērā inflāciju — par pamatu pieņemot 2010. gada cenu līmeni. Tādā gadījumā sanāk, ka pirmskrīzes periodā augstākais līmenis tika sasniegts 2007. gadā, kad IKP bija 22,618 miljardi eiro salīdzināmajās cenās. Šo līmeni kaut nedaudz pārspēt mums ir izdevies tikai 2017. gadā, kad ekonomika izauga līdz 22,778 miljardiem eiro.