Mazi šodien, lieli rīt

Pievilcīgu biznesa nišu noskatījuši vairāki globāli jaunuzņēmumi, kuri izstrādā mazas nesējraķetes komerckravu nogādāšanai kosmosā

Kad 10. novembrī no Jaunzēlandes austrumu krasta gaisā pacēlās maza raķete, lai kosmosā nogādātu vairākus salīdzinoši nelielus pavadoņus, vērotājam no malas tā varēja izskatīties pēc mazsvarīgas misijas. Tomēr amerikāņu un jaunzēlandiešu kopuzņēmums Rocket Lab ar to ir sācis jaunu ēru kosmosa biznesā — mazas raķetes un nelieli kosmosa lidaparāti pavērs jaunas iespējas plašākiem ekonomikas sektoriem.

Jaunzēlandē palaistā nesējraķete Electron ir sīkaļa, salīdzinot ar milzīgajām privātajām raķetēm, kuras, piemēram, radījusi Īlona Maska kompānija SpaceX vai Džefa Bezosa atbalstītā Blue Origin. Abiem Amerikā dzīvojošajiem miljardieriem ir lieli plāni: sagatavoties cilvēku nosūtīšanai attālāku Saules sistēmas nostūru izpētei. Electron ir tikai 17 metrus gara un orbītā spēj nogādāt ne vairāk kā 225 kilogramus kravas. Tas gan nenozīmē, ka arī viņu ambīcijas ir mazas. «Principā mēs esam kā kurjerpasta kompānija,» saka Jaunzēlandē dzimušais Rocket Lab dibinātājs un vadītājs Pīters Beks. «Mēs esam kā vīriņi, kas piegādā paciņas pie pašām jūsu durvīm.»

Šajā gadījumā viņi nogādā «paciņas» kosmosā, piedāvājot jaunu transporta pakalpojumu strauji augošam mazo pavadoņu tirgum. Viņu pakalpojumu labprāt vēlas izmantot telekomunikāciju uzņēmumi, lai, piemēram, paplašinātu piekļuvi internetam ikvienā pasaules nostūrī.

Pirmajā Electron kravā, kas iekšēji tika nodēvēta It’s Business Time (Ķeramies pie lietas), bija divi amerikāņu kompānijas Spire Global izstrādāti pavadoņi kuģu satiksmes uzraudzīšanai, neliels klimata un vides uzraudzības pavadonis, ko radījusi zinātnieku un datu apstrādātāju firma GeoOptics, neliela zonde, kuru uzbūvējuši vidusskolēni no Irvainas pilsētas Kalifornijā, kā arī eksperimentāla bura vecu un savu darbu beigušu pavadoņu pārtveršanai un izvilkšanai no orbītas, tādā veidā mazinot kosmisko atkritumu daudzumu.