Uzņēmējs Jānis Bergs raksta par savu pieredzi, turpinot iekarot ASV lielo tirgu
Klaiņojot pa ASV, nesen iepazinos ar kādu latviešu izcelsmes puisi, kurš darbojas nekustamo īpašumu jomā. Viņš strādā ar lieliem projektiem, piemēram, kāds veikalu tīkls grib ienākt ASV tirgū, un ir jāsameklē telpas 20 veikaliem dažādās ASV pilsētās, jānoslēdz izdevīgi nomas līgumi. Citiem uzņēmējiem ir ideja izveidot kopmītņu tipa dzīvokļu piedāvājumu jauniem, mobiliem profesionāļiem. Dzīvokļu īres cenas skrien debesīs, tehnoloģiju uzņēmumos strādājoši cilvēki ir mobili un maksātspējīgi — tātad iezīmējas augošs, globāls tirgus segments, kura vajadzības nav apmierinātas. Domājot par Rīgu, gara acīm redzu VEF apkārtni, Accenture ar saviem vairāk nekā tūkstoš darbiniekiem un vēl daudzās skandināvu programmētāju fabrikas, kuras šeit aug kā sēnes pēc lietus. Kur vieniem problēma, tur citiem — biznesa iespēja.
Latvijā reti var redzēt vietējo uzņēmumu, kurš tiktu nodibināts un ātri paplašinātu savu mērogu līdz cienījamam izmēram. Nereti tiek teikts, ka tas atduras pret stikla griestiem — lielo tirgu tam cauri redzi, bet izlauzties nākamajā līmenī nevari. Mums ļoti pietrūkst prasmes paņemt biznesa ideju, piesaistīt kapitālu un ātri izrullēt struktūru līdz vairāku simtu miljonu vai miljardu biznesam.
Atceros, pirms gadiem pieciem Latvijas tirgū staigāja Taxify dibinātāji, meklēja sēklas investorus. Tajā laikā diemžēl mana attieksme pret viņiem bija vīzdegunīga. Kas tās atkal par igauņu blēņām — mērkaķojas tikai pakaļ ūberim, ātri nosvilinās visu naudu, un čiks vien viņiem sanāks! Pirms nedaudziem mēnešiem tika izziņots, ka Taxify ir piesaistījis 175 miljonu eiro investīciju no Daimler korporācijas ar kompānijas novērtējumu viens miljards eiro. Nav grūti parēķināt, kāda būtu ieguldījuma vērtība, ja pirms pieciem gadiem būtu investējis Taxify kādus pāris simtus tūkstošu.
Strādājot SAF Tehnika un arī iepriekšējos biznesos, esmu izgājis cauri ārzemju filiāļu organizēšanas cikliem. Formula ir vienkārša — jāpiesaista pareizā proporcijā «jaunie un dusmīgie», kā arī vietējo tirgu un nozari pārzinošie «vecie suņi» un «neambiciozie, čaklie, paklausīgie darbarūķi». Jāmaksā viņiem labas algas, jārada pareiza motivācija sevis un kolēģu attīstīšanā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.