Ar Krievijas karogu

Kremlis pārbauda Rietumu attieksmi pret militāra spēka atklātu lietošanu

Svētdien Krievijas kara flotes kuģi Kerčas šaurumā, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas, apšaudīja, taranēja un sagrāba trīs Ukrainas kuģīšus. Pirmo reizi Krievijas bruņotie spēki uzbruka Ukrainas spēkiem atklāti, zem sava karoga. Tie vairs nav divdomīgi «zaļie cilvēciņi» un «separātisti», kā Kremlis līdz šim bija mēģinājis slēpt Krimas aneksiju un agresiju Austrumukrainā. Tā nav provokācija, tā ir agresija.

Pirmdien Ukrainas parlaments izsludināja karastāvokli reģionos, kuri robežojas ar Krieviju, bet ANO sasauca Drošības padomes ārkārtas sēdi. Taču, ja rietumvalstu paziņojumiem par «nopietnām bažām» nesekos asa un Kremlim ļoti sāpīga rīcība, militāra spēka lietošana kļūs par jaunu Kremļa standartu starpvalstu attiecībās.

Tas potenciāli var ļoti tieši ietekmēt arī citu Krievijas kaimiņvalstu drošību. Latvijai kopā ar sabiedrotajiem NATO un Eiropas Savienībā jādara viss iespējamais, lai Krievijas militāra spēka lietošana pret citām valstīm nekļūst par normu.

2008. gadā pēc kara ar Gruziju un daļas tās teritorijas okupēšanas Maskavai bija izdevies piespiest starptautisko sabiedrību diskutēt, kurš «pirmais sāka» un vai okupants nevarētu būt agresijas upuris. Pēc Krimas aneksijas un kara sākšanas Austrumukrainā Maskava pieradināja medijus un politiķus runāt par «vietējiem separātistiem». Visneiedomājamāko melu gūzma pēc Malaizijas aviolīniju lidmašīnas notriekšanas 2014. gada jūlijā virs Krievijas kontrolētās Ukrainas teritorijas labi parādīja taktiku, kā likt starptautiskajai sabiedrībai maldīties «nevienam nav taisnība» purvā. Arī tagad meli ir hibrīdkara daļa, taču to ticamība Kremlim acīmredzot vairs nerūp vispār. Krievijas armijnieki pat ielika internetā video, kā viņu karakuģi virsnieku rupjas lamāšanās pavadījumā taranē ukraiņu kuģus.