Kas nākotnē gaida valsts simtgadē dzimušu latvieti?
Šonedēļ kulmināciju sasniedz Latvijas dibināšanas simtgades svinības. Tātad īstais laiks sākt jau domāt par divsimtgadi.
Par agru, jūs sakāt? Nebūt ne. 2018. gada 18. novembrī dzims ne viens vien bērns, un nav izslēgts, ka kāds no viņiem arī personiski piedzīvos Latvijas divsimtgades svinības. Domāt par to, kas viņus varētu sagaidīt mūža gājumā, ir mūsu atbildība un pienākums. Ir arī jāpārvar daudziem latviešiem 20. gadsimta katastrofu un traģēdiju ieprogrammētā sajūta, ka nekas nav pastāvīgs, un jācenšas iztēloties — kādu dzīvi un kādu valsti vēlamies saviem bērniem un mazbērniem?
Tas gan nav obligāti jādara ar atbaidoši nopietnu ģīmi. Simt gadu ir tik garš un nepārredzams laika posms, ka nekādas precīzas prognozes nebūs iespējamas — kas būtu varējis paredzēt pat pirms 30 gadiem, kā visu pasauli izmainīs internets, vai pirms 15 gadiem, cik fundamentāli cilvēkus un sabiedrību ietekmēs viedtālruņi? Tāpēc jebkādai gaišreģošanai vienmēr piemitīs lielāks vai mazāks rotaļīguma elements.
Mēs arī neesam pirmie, kas nopietnā vai nenopietnā garā veic šādus vingrinājumus. Futūrismam Latvijā ir sena vēsture. Par to, kas Latviju gaida šķietami tālā nākotnē, bija gatavi spriest arī laikā, kad valsts vēl pat nepastāvēja, un dažbrīd pat ar visai pārsteidzošu precizitāti. Paskatīsimies, kā vienam šādam reģim gāja. Varbūt no viņa veiksmēm un neveiksmēm arī kaut ko varam iemācīties.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.