Pirmdiena pēc simtgades • IR.lv

Pirmdiena pēc simtgades

2
Nellija Ločmele

Nākot no tūkstošiem svecīšu izgaismotās 11. novembra krastmalas, izmetu loku gar Nacionālo teātri, lai pasveicinātu simtgadīgo ozolu aleju. Pavisam negaidīti šī aleja man Latvijas simtgades svinību gadā kļuvusi par ļoti konkrētu, bet arī simbolisku zīmi valstij kā kopdarbam, kuru nemitīgi veidojam cauri laikam.

Atcerieties, šo aleju Rīgas dome bija plānojusi iejozt tērauda skaitļu žogā, it kā lai godinātu valsts simtgadi. Pārlaižot skatienu koku staltajiem stāviem, man ir prieks, ka arī Ir neatlaidība palīdzēja nosargāt šo vēstures un dabas vērtību mūsu galvaspilsētā no īsredzīgas un kleptokrātiskas pašvaldības dekorācijām. Mēs veltījām laiku un pūles, lai aizstāvētu to, ko uzskatām par būtisku. Savā atmiņu failā esmu to noglabājusi kā labo «simtgades darbu». Jums noteikti katram arī ir darbs — liels vai mazs —, kas vairojis vai pasargājis no iznīcības kaut ko, kas Latvijā ir vērtīgs un skaists.

Simtgades svinības Latvijā neatstās dižus monumentus. Tie arī nenosaka šīs laika robežšķirtnes jēgu. Simtgade ir tas, ko par to domājam.

Tāpēc svarīgi apzināties, ko īsti svētdien svinēsim. «Latvija 100» logo ir stilīgi savērpta bezgalības zīme, bet patiesība ir daudz sarežģītāka. Vēstures netaisnību un arī savu kļūdu dēļ diemžēl nevaram svinēt simt gadus Latvijas Republikai, bet tikai simt gadus kopš tās pasludināšanas. Pusi šī gadsimteņa brīvas un demokrātiskas valsts latviešiem nav bijis. Kādi būs nākamie simt? Tos veidos mūsu izvēles, mūsu darbi. Grūti paredzēt tālu nākotni, bet pilnīgi droši — nākamā simtgade sāksies jau pirmdien.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu