Skaistie vientuļnieki • IR.lv

Skaistie vientuļnieki

Ilze Vītola

Piecas nepelnīti aizmirstas vietas Latvijā

Tilts uz nekurieni
1940. gadā, neilgi pirms Otrā pasaules kara, tika sākts projekts, kas paredzēja dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga izbūvi. Lai nodrošinātu satiksmi pāri Abavai, pēc LU docenta Pāvila Pāvulāna projekta tika uzbūvēts 55 metrus garš šaursliežu dzelzceļa tilts. Karš būvniecības darbus pārtrauca, bet tilts vēl šobaltdien slejas pāri Abavai, bet tā gali atduras nekurienē. Dramatiskā struktūra, iesaukta par «tiltu uz nekurieni», atrodas netālu no Sātiem.
Sāti, Irlavas pagasts, Tukuma novads


Pa muižnieku parku
No Burtnieku muižas pēc Otrā pasaules kara daudz kas pāri nepalika, tikai kādreizējā klēts ar arkādi un 1935. gadā piebūvēto terasi. Par spīti skaudrajam ēkas liktenim, parks, kuru izveidoja pēdējais muižas īpašnieks barons Vilhelms fon Šrēders, ir piemērota un šarmanta vieta rudenīgām pastaigām. Dīķi, saliņas, celiņi un diženas granīta kāpnes — parks ir atzīts par valsts nozīmes aizsargājamu dabas objektu. Parka teritorija ir starta punkts Vīsraga dabas takai, kas ved uz gleznaino Burtnieku ezera krastu un Ēķinupes palieņu pļavām, kur atrodas arī putnu vērošanas tornis.
Jāņa Vintēna iela 6, Burtnieki, Burtnieku pagasts


Galvaspilsētas savrupnieks
Paradoksāli, bet grandiozākais no aizmirstajiem kultūras pieminekļiem mīt galvaspilsētas nomalē. Daugavgrīvas cietoksnis ir lielākā šāda veida apbūve 17. gadsimtā Latvijā, tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Cietokšņa iespaidīgā teritorija un bagātīgā vēsture ir uzmanības vērta: sākotnēji tas kalpojis kā skanste, no kuras zviedri kontrolēja kuģu kustību, bet vēlāk vairākkārt piedzīvojis krievu varas uzkundzēšanos un postījumus. Plašāk par cietokšņa vēsturi iespējams uzzināt sabiedriskās organizācijas Bolderājas grupa rīkotajās ekskursijās (iepriekš piesakoties). Cietoksni var apskatīt sestdienās un svētdienās no pulksten 10 līdz 16.
Kurzemes rajons, Rīga


Cīņā ar dabu
Mazirbes mežā netālu no piekrastes guļ aptuveni desmit ar sūnām apaugušas, gluži vai ar dabu saplūdušas zvejas laivas. Šī mistiskā un skumjā vieta, ko dēvē par Mazirbes laivu kapsētu, izveidojusies 60. gados, kad padomju vara centās ierobežot zvejniecību piekrastē. Daudzām laivām vairs nebija pielietojuma, tās tika noguldītas piekrastes kāpās. Citas sazāģēja vai sadedzināja, citas starp Mazirbes priedēm guļ vēl šodien. Tiek lēsts, ka tuvāko desmit gadu laikā kapsēta izzudīs.
Mazirbe, Dundagas novads

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu