Trejādais vienpadsmitais • IR.lv

Trejādais vienpadsmitais

Pauls Raudseps

Svecītes pie Rīgas pils, magones pie krūtīm un liela diplomātiska uzvara

Vienpadsmitā novembra galvenā nozīmē Latvijā ir un būs Lāčplēša diena. Tajā atceramies izšķirošās cīņas, kurās Latvijas bruņotie spēki atsvieda bermontiešus no Daugavmalas, likvidēja tobrīd nopietnāko draudu neatkarībai un apliecināja jaunās valsts ticību sev un savai nākotnei. Šajā dienā arī atceramies visus, kas cīnījušies par Latviju, un šosvētdien apritēs jau 30 gadu, kopš sākās tradīcija pie Rīgas pils aizdedzināt svecītes viņiem par godu. Tūkstošiem cilvēku, kas pulcējas 11. novembra krastmalā, pie krūtīm piespraustās sarkanbaltsarkanās lentītes, daudzās ģimenes ar bērniem, kas tur sanāk ar baltām un sarkanām svecītēm, neskaitāmās liesmiņas, kuras spītē novembra pievakares drēgnajai tumsai — tas viss šo piemiņas dienu padara par sevišķi nozīmīgu un tuvu. 11. novembra tradīcijas ir starp skaistākajām, kuras radušās pēc neatkarības atjaunošanas.

Taču 11. novembrim ir arī citas nozīmes.

Daudzi būs pamanījuši, ka Lielbritānijā novembra sākumā daudzi nēsā pie tērpa apaļu, sarkanu piespraudi. Tas ir stilizēts magones zieds, kas atgādina vienu no slavenākajiem angliski sarakstītajiem dzejoļiem par Pirmo pasaules karu — Džona Makrī (John McCrea) Flandrijas laukos. Tur tranšejās britu spēki gandrīz četrus gadus lēja asinis par dažiem kvadrātkilometriem dubļu, un tur Makrī uzrakstīja dzejoli, kas sākas šādi: «Flandrijas laukos magones zied, starp krustiem, kas rindu rindām…»

Lai gan dzejolis beidzas ar aicinājumu dzīvajiem turpināt cīņu un nepadoties, magones un Flandrijas kauju pieminēšana mūsdienās drīzāk atgādina par milzīgajiem zaudējumiem, kurus cieta visas Pirmajā pasaules karā iesaistītās Eiropas valstis. Tas bija līdz tam asiņainākais karš pasaules vēsturē ar vairāk nekā astoņiem miljoniem kritušo un 22 miljoniem ievainoto karavīru, un šis milzīgais posts bija vēl jo traumatiskāks tāpēc, ka tas bija pilnīgi negaidīts. 1909. gadā britu žurnālists Normans Andžels (Norman Angell) uzrakstīja bestselleru Lielā ilūzija, kurā apgalvoja, ka lielvalstu kara radītie ekonomiskie zaudējumi būtu tik lieli, ka neviens racionāls valstsvīrs nebūtu gatavs sākt bruņotu konfliktu. Kad Pirmais pasaules karš sākās 1914. gada augustā, Rietumeiropa bija piedzīvojusi garāko nepārtraukta miera posmu savā vēsturē, un pat pēc kara pieteikšanas visas iesaistītās puses uzskatīja, ka tas būs īss un nesāpīgs. Kara pirmajās dienās visās lielvalstu galvaspilsētās pulcējās milzīgi gavilējoši pūļi, lai svinētu drīz gaidāmo uzvaru.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu