Karteļogarhija

Trīs oligarhu vietā — daudzi mazāki, bet gana ienesīgi politbiznesa projekti

Savulaik Latvijā par visiem svarīgajiem lēmumiem, kas skāra augstus amatus vai lielu naudu, pirmais jautājums vienmēr bija — ko par to saka oligarhi? Viņi bija trīs, un viņu intereses un savstarpējās attiecības, ja ne pilnīgi vienmēr noteicošas, tomēr allaž tika uzskatītas par būtiski svarīgu faktoru Latvijas politikā. Pērn žurnāla Ir publicētās «Rīdzenes sarunas», kurās Šlesers ar Lembergu spriež par saviem politbiznesa plāniem, krāšņi apliecināja viņu interešu daudzveidību un ietekmes plašumu.

Tomēr laiks, kad visa politika griezās ap šā triumvirāta asi, ir pagājis. Šķēli un Šleseru aizslaucīja no nacionālās politikas skatuves prezidenta Zatlera rīkojums nr. 2 un sekojošās 11. Saeimas vēlēšanas. Tagad 13. Saeimas vēlēšanas ir parādījušas, ka arī Lembergs vairs nav LEMBERGS.

Jau labu laiku manāms, ka Ventspils dižvadoņa ietekme uz Rīgas politiķiem un ZZS vadīto valdību nav tik dzelžaina kā senāk. Miljonu Ventspils Mūzikas skolas ērģelēm valdība bija gatava atvēlēt, bet Augulis nespēja panākt Kučinska (abi ZZS) atbalstu simtiem miljonu vērtā elektrifikācijas projekta sākšanai ar Ventspils virziena izbūvi. Starp asākajiem finanšu ministres, tolaik partijas Latvijai un Ventspilij biedres Danas Reiznieces-Ozolas nodokļu reformas kritiķiem bija partijas vadītājs Lembergs, taču nodokļu izmaiņas tik un tā tika pieņemtas. Pirmo reizi 12 gados Lembergs nespēlēja nozīmīgu lomu ZZS vēlēšanu kampaņā.

Kopš balsošanas dienas pagājušas jau gandrīz četras nedēļas, bet Lembergs nevar beigt vārīties. Augstprātīgi tie ZZS ministri bijuši! Sasirguši ar zvaigžņu slimību! Tā ir «Kučinska kā valdības vadītāja sakāve»! Arī Reizniece-Ozola viņu dziļi aizvainojusi — tie, kas kaut ko «nesaprot, ir duraki, jo nav šaha lielmeistari», viņš rūgti izmet.