Papīru ielenkumā • IR.lv

Papīru ielenkumā

«Šeit ir papīri, kas saistīti ar projektiem un pētījumiem, pie kuriem strādāju šobrīd,» Kaktiņš rāda uz milzīgo papīru grēdu savā darba kabinetā. Foto — Edmunds Brencis
Krista Dzidzēviča

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš

Fotografēšanās laikā Arņa Kaktiņa telefons iezvanās vismaz trīs reizes — tiekamies pāris nedēļas pirms vēlēšanām, un žurnālistus interesē sabiedriskās domas pētnieka komentāri. Uzzināt, apkopot un pētīt Latvijas sabiedrības viedokli ne tikai politiskās izvēles, bet visdažādākajos jautājumos ir Kaktiņa darbs jau 23 gadus. SKDS ir viens no lielākajiem pētījumu centriem Latvijā, te strādā 33 pilna laika darbinieki, taču arī pats uzņēmuma vadītājs ir cieši iesaistīts ikdienas procesos.

«Šeit ir papīri, kas saistīti ar projektiem un pētījumiem, pie kuriem strādāju šobrīd. Dažbrīd uz rakstāmgalda atgriežas arī pāris gadus veci dati, kad radušās pamatotas aizdomas, ka līdzīgi pētījumi tuvākajā nākotnē būs jātaisa atkārtoti,» Kaktiņš rāda uz milzīgo papīru grēdu savā darba kabinetā, kas radusies laika gaitā. Papīru kalniem gan īstā vieta būtu plauktos pie sienas, kurus nepieciešams paplašināt, jo esošie jau aizņemti. Uz grīdas arī kaste ar dažādiem reprezentācijas suvenīriem, kas iekrājušies dažādās tikšanās reizēs, bet citādi Kaktiņa kabinetā nav personīgu vai mīļu lietu.

Kaktiņa darba diena parasti sākas ap pulksten 10; ja rīta pusē paredzētas kādas tikšanās, birojā sanāk ierasties ap 12. Tur priekšā jau gaida desmit e-pastu, no kuriem vismaz uz pieciem ir jāatbild steidzami, tad zvana telefons, kur kāds medijs lūdz aktuālu informāciju, kabinetā ik pa brīdim ieskrien kolēģi — darba ritms ir dinamisks, saspringts un piesātināts. Papīru kalnu ielenkumā Kaktiņš parasti paliek līdz pulksten 20.30, bet ne ilgāk, jo tajā laikā slēdz tepat blakus Baznīcas ielai esošo ēstuvi, kur bieži vien tiek iegādātas vakariņas, lai pēc iestiprināšanās varētu turpināt darbus arī mājās.

«Dokumentus, kurus lasot nepieciešams iedziļināties vairāk, es ņemu līdzi uz mājām. Dienas steigā man īsti nav laika, lai netraucēti varētu stundu pievērsties vienam dokumentam vai tēmai. Kad paēstas vakariņas, līdz pusnaktij, dažreiz ilgāk, es lasu,» atklāj Kaktiņš. Tieši ilgās vakara stundas ir iemesls, kāpēc birojā no rīta viņš ierodas vēlāk nekā citi. Uz jautājumu par brīvdienām saņemu atbildi, ka tādas patiesībā īsti neeksistē, arī nedēļas nogales tiek pavadītas pie rakstāmgalda darbā, gatavojoties jaunajai nedēļai, strādājot pie anketām un pārskatiem un iedziļinoties tēmās. «Daudzus aptauju jautājumus gudroju pats — tas ir ilgs process, kurš nekādi nav savienojams ar citiem uzdevumiem, tad nu vismaz sestdienās un svētdienās telefona zvanu ir mazāk, līdz ar to var relatīvi netraucēti strādāt,» saka Kaktiņš.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu