Puisis, kurš basto stundas vijoles dēļ • IR.lv

Puisis, kurš basto stundas vijoles dēļ

1
Daniils Bulajevs. Foto — Edmunds Brencis
Gunita Nagle

«Kad tuvojas koncerts, stundas gadās kavēt,» ar smaidu atzīstas 8. klases skolnieks Daniils Bulajevs. Ar pazīstamiem orķestriem koncertējis neskaitāmās valstīs, viņš gatavojas pirmajam solokoncertam Latvijas Nacionālajā operā, bet piesaka sevi pieticīgi — jaunais vijolnieks

Troksnis sporta laukumā aprij klavieru skaņas, kas plūst no Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas ēkas. Stiepļu žoga ieskautajā pagalmā puikas krekliņos, meitenes baltās blūzītēs un rozā jaciņās spārda bumbu, sasaucas un klaigā. Vienā brīdī bumba izripo no laukuma un trāpa džipam, kurš tobrīd brauc pagalmā. Izlec nikns vīrs, puikas pajūk, meitenes iespurdz skolā. Daniils, kuram tobrīd jābildējas ar vijoli rokās, uz šo ņemšanos noskatās ar mazu skaudību.

Viņam patīk futbols. Taču bumbu iznāk paspārdīt tikai tad, ja starp mācībām, skolas orķestra mēģinājumiem un vijoļstundām iekrīt brīvs brīdis. Visbiežāk sešos septiņos vakarā. Futbols, tāpat kā matemātika un latviešu valoda, ir pakārtota nodarbībām, kurās 14 gadus vecais puisis gatavojas koncertiem. Tagad — pirmajam solokoncertam operā.

«Dzimtā valoda ir mūzika»

«Bulajevam fotosesija!» garāmejot lietišķi secina vecāko klašu skolēni. Kāds jokojoties lec kadrā. Daniils ar smaidu, bet noteikti viņu pastumj malā. Mēģinu saprast, vai Daniils, žurnālistu saukts par vijoļspēles brīnumbērnu, arī savā skolā ir zvaigzne. «Nē, mums tā nav. Te visi ir vienādi slaveni,» nosaka puisis. Pats ejot uz savu skolasbiedru un Horeogrāfijas skolas audzēkņu koncertiem, arī viņam esot neliela «atbalsta grupa». Tajā ir mamma, viņa vijoļspēles skolotāja Nellija Sarkisjana un kādi 15 draugi, kas mēģina tikt uz Daniila koncertiem.

Bulajeva pirmais koncerts ar kamerorķestri notika, kad viņam bija pieci gadi. Septiņu gadu vecumā pirmo reizi koncertēja ar simfonisko orķestri, bet gadu vēlāk sniedza solokoncertu Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas Centrālās mūzikas skolas zālē. Slavens kļuva pirms četriem gadiem, kad koncertā Dzimuši Rīgā viņš spēlēja vijoles solo, orķestrim Kremerata Baltica atskaņojot Georga Pelēča skaņdarbu Plaukstošais jasmīns. «Gribu, lai viņš kalpo mūzikai, ne tikai sapņo kļūt par zvaigzni!» toreiz Daniilam novēlēja Kremerata Baltica vadītājs Gidons Krēmers.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu