Protesta balss • IR.lv

Protesta balss

Viktora Coja lomā (pa labi) korejiešu izcelsmes vācu aktieris Teo Jo. Publicitātes foto
Kristīne Simsone

Kirila Serebreņņikova filma Vasara — 80. gadu rokmūziķi un padomju mietpilsoņi

Brīdinājums: šī nav filma par aizgājušu laikmetu — astoņdesmitajiem un cenzūru Padomju Savienībā. Filma Vasara vēsta par leģendāro padomju rokmūziķi Viktoru Coju un viņa grupas Kino pirmsākumiem astoņdesmitajos. Šādas filmas iznākšana 2018. gadā nav nejaušība vai melanholija, bet gan sāpīga refleksija par situāciju mūsdienu Krievijā, kurā padomju totalitārisma rēgs, izskatās, ir dzīvāks par dzīvu.

Filmas režisors, Latvijā savulaik bieži strādājušais Kirils Serebreņņikovs vēl aizvien atrodas mājas arestā, ko varas pārstāvji nebija ar mieru pārtraukt, pat lai viņu palaistu uz filmas pirmizrādi Kannu kinofestivālā. Savukārt ukraiņu kinorežisora Oļega Sencova dzīvība karājas mata galā — viņš joprojām atrodas cietumā Krievijas ziemeļos, kur turpina vairāk nekā 100 dienas ilgo badastreiku.

Serebreņņikova filma — melnbalts, jauneklīgs un savā ziņā labticīgi naivs kinodarbs uz mūsdienu Krievijas sociālpolitisko situāciju liek paraudzīties krietni vien neglaimojošākā gaismā. Politiskais klimats mūsdienās ir vēl dzelžaināks nekā filmas stāsta norises laikā pirms 30 gadiem.

Sociālisma piebeigtie

80. gadu sākuma viegli apskretusī Sanktpēterburgas (tolaik Ļeņingradas) vide un tās nogurušie pilsoņi spilgti kontrastē ar filmas galvenajiem un gados jaunajiem varoņiem — Viktoru Coju (korejiešu izcelsmes vācu aktieris Teo Jo) un grupas Zoopark solistu Maiku Naumenko (Romāns Biļuks). Cojs un Naumenko, tāpat kā viņu draugi — mūziķi un mākslinieki, pārstāv to nelielo ļaužu grupiņu, kas nav ļāvuši sevi iežūžot padomju dzīves inertumā. Viņi, citiem par lielu neizpratni, meklē saikni ar ārpasauli, klausās Lū Rīda, Igija Popa un citu ārvalstu mūziķu ierakstus un atrodas gandrīz konstantā nemiera stāvoklī, lai paplašinātu savus garīgās pasaules apvāršņus. Taču arī padomju varai tobrīd jau ir aptrūkusies izdoma, lai atrastu iemeslus, kālab jācīnās ar citādi domājošajiem — daži no cenzoriem ir pielaidīgāki, un gaisā jau jūtamas tikko samanāmas brīvības vēsmas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu