Filmas Homo Novus režisore Anna Viduleja stāsta par savu aizraušanos ar rakstnieku Anšlavu Eglīti
Jau diezgan sen katru reizi, kad satikāmies ar Annu Viduleju, saruna kaut kā atgriezās pie vienas un tās pašas tēmas — mūsu abu iemīļotā Anšlava Eglīša romāna Homo Novus. Anna jau labu laiku to bija iecerējusi ekranizēt, bet tikai simtgades piedāvātās iespējas ļāva viņai šo sapni realizēt. Laikam atceroties šo kopējo aizraušanos, viņa mani kādā aukstā un tumšā februāra sestdienas rītā aicināja piedalīties filmēšanā, tiesa, kā gandrīz nepamanāmam statistam. Bet ierašanās četros no rīta, lai gandrīz sešas stundas pavadītu Mākslas akadēmijā, nešķita pārāk liela cena, ko maksāt par dažām sekundēm, kurās pavīdu uz ekrāna.
Visu šo iemeslu dēļ radās doma ar Annu parunāt jau citā kvalitātē tagad, kad filma ir pabeigta. Man gan pirms sarunas tika piedāvāta vēl viena diezgan ekskluzīva iespēja — kopā ar Annu, producentiem un filmas mūzikas komponistu Raimondu Paulu Splendid Palace noskatīties tikko no skaņas apstrādes Čehijā atvesto filmas versiju — pēdējo iespēju radošajai komandai vēl kaut ko pielabot pirms pirmizrādes 26. septembrī. Pēc tam ar režisori devāmies uz Ķuzes kafejnīcu Vecrīgā, kuras 30. gadu stilā veidotais interjers šķita īsti piemērots sarunai par filmu un romānu, kas daudzos radījis neizdzēšamu iespaidu par 30. gadiem, šo nostalģijas apvīto laiku Latvijas vēsturē.
Kā pirmo reizi iepazini Anšlavu Eglīti?
Kad man bija 16 gadu, 1988. gadā, mana draudzene Dina Plandere iedeva izlasīt viņas mammas ar rakstāmmašīnu pārrakstītu Homo Novus divos sējumos. Mammai draudzenīte bija uz īsu brītiņu aizdevusi žurnālus Tēvija, kuros romāns 1943. gadā tika publicēts. Viņai grāmata tā iepatikās, ka gribējās, lai arī pašai ir mājās. Viņa pārrakstīja, un kolosāls tā laika zīmētājs Edgars Ozoliņš, kura darbi bija slavenajā joku žurnālā Dadzis, veidoja vāka zīmējumu.
(Anna šo «samizdatu» paņēmusi līdzi, lai man parādītu. Tās ir divas biezas, gandrīz kvadrātiskas grāmatas, grumbuļaina, pelēkbalta auduma klātos papes vākos. Katra sējuma pirmajā atvērumā redzams jauns, izskatīgs cilvēks ar molbertu padusē, kas skatās pār plecu uz lasītāju, un uzraksts «Homo Novus», bet tālāk mašīnrakstā romāna teksts. Lai lappuses būtu glītākas, tās apdrukātas tikai vienā pusē, un katrā atvērumā kreisā puse ir tīra un balta.)
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.