Algas pieaug. Ko vēl gribēt?

Algas aug! Tā ir labā ziņa Fontes ikgadējā atalgojuma pētījumā. Taču ar algu vien nepietiek darbinieku motivēšanai, atgādina Anta Praņēviča

Kopš pagājušā gada vispārējā atalgojuma pētījuma mēnešalga Latvijā ir pieaugusi par 6,5%. Tiem, kuriem alga celta šogad, uzrāviens bijis pat par 11%. Tas ir galvenais secinājums no konsultāciju un pētījumu kompānijas Fontes vispārējā atalgojuma pētījuma. Tomēr darba ņēmējiem, kas ar prieku uztver šādu ziņu, skaidri jāapzinās pirms desmit gadiem piedzīvotās finanšu krīzes mācība — algas nevar paaugstināt bezgalīgi! Tāpēc darba devēju viens no lielākajiem izaicinājumiem ir saprast, kas vēl bez taisnīgas darba samaksas motivē strādāt. Fontes pētījumu grupas vadītāja Anta Praņēviča secinājusi, ka aizvien svarīgākas kļūst lietas, ko grūti izmērīt naudā.

Dienā, kad tiekamies ar Antu, Fontes birojā valda svētku noskaņa — visi sapucējušies un priecīgi. Pētījuma prezentācijas diena. Šis ir 22. gads, kad tiek veikts atalgojuma pētījums, un ar katru reizi tajā iesaistās aizvien vairāk uzņēmumu. Šoreiz rekordaugsts dalībnieku skaits — 340. Tā ir zīme, ka uzņēmēji vēlas pieņemt pētījumos balstītus lēmumus, norāda Anta. Algu paaugstināšana notiek, salīdzinot katra darbinieka algu ar samaksu līdzvērtīgā amatā darba tirgū.

Aiz nepieciešamības tuvināties vidējai bruto darba samaksai, kas pašlaik ir 1004 eiro, visstraujākais algu pieaugums ir bijis nozarēs, kur darbinieki bija vissliktāk apmaksāti: mazumtirdzniecībā, loģistikā un ražošanā. Savukārt informācijas tehnoloģiju un finanšu jomā, kur algas jau gadiem ilgi ir krietni labākas nekā citās nozarēs, atalgojums nav īpaši kāpināts. «Nav tā, ka tiem, kuriem maksāja augstas algas, maksā vēl augstākas. Labi apmaksātajiem atalgojums pieauga ļoti mēreni — vidēji par 3,5%. Bet tiem, kuriem alga bija maza, pieaugums sasniedz 10%,» precizē Anta.

Pirmo reizi Fontes pētnieki ir pētījuši living wage — angļu valodā tā sauc atalgojumu, kas cilvēkam atļauj nodrošināt dzīvei nepieciešamo: samaksāt par dzīvokļa īri kādā no Rīgas rajoniem, nopirkt drēbes H&M, pārtiku Rimi vai Maxima, braukt ar sabiedrisko transportu, doties pie ārsta un vismaz vienreiz mēnesī atļauties kino, teātra, muzeja vai restorāna apmeklējumu. Ak, jā, un vēl 5% no algas vajadzētu nolikt uzkrājumiem. «Mums sanāca, ka cilvēkam, kurš uztur tikai sevi, dzīvei Rīgā nepieciešamā alga ir 800 eiro mēnesī uz rokas,» saka Anta. Pēc Fontes pētījuma datiem, apmēram puse Latvijas darbinieku saņemot vismaz 800, otra puse — mazāk. Vai steigšus viņiem pielikt pie algas? Ja tam nav ekonomiska pamatojuma — nevajag! «Bet, zinot, ka darbinieki sāk aizvien rūpīgāk izvēlēties, pie kā strādāt, jārēķinās, ka turpmāk darbinieki izvēlēsies to darba devēju, kas spēj maksāt vismaz 800 eiro,» norāda pētniece.