Nākamajās deviņās nedēļās — par dzīvi katrā no mūsu valsts desmitgadēm: ikdiena, kultūra, mode un paradumi. Pirmie desmit gadi brīvā Latvijā aizrit, būvējot jaunās valsts pamatus — 1922. gadā ievēl 1. Saeimu, kas tā paša gada nogalē par Latvijas prezidentu ieceļ Jāni Čaksti
Pirmie modernisti
Pēckara gadi radošai darbībai ir sarežģīti — trūkst materiālu, jaundibinātajā valstī vēl nav izveidojušās mākslinieku darbību atbalstošas institūcijas, toties ir trimdā gūti pasaules mākslas iespaidi un nepieciešamība paust savus uzskatus. Veidojas mākslinieku grupas. 20. gadu sākumā spilgtākās ir avangardā esošā Rīgas mākslinieku grupa un tradicionālākā Neatkarīgo mākslinieku vienība. Pirmie pulcējas Romana Sutas mātes izveidotajā veģetārajā restorānā Sukubs Merķeļa (tolaik Pauluči) ielā. 1920. gadā viņu sarīkotā izstāde Pilsētas mākslas muzejā uzskatāma par pirmo klasiskā modernisma ekspozīciju Latvijas mākslas vēsturē. Konservatīvā mākslinieku vide to nesagaida ar atplestām rokām, taču Edvarts Virza vēlāk raksta — ar šīs izstādes eksponātiem sākas mūsu īstā, nacionālā māksla.
Miglā asaro logs
Popularitātē nepārspēts 20. gadu Rīgā ir divdesmitgadnieks Aleksandrs Čadarainis. Pirmais no latviešu dzejniekiem, kurš tikpat bieži kā sievietēm dzejā atzīstas mīlestībā arī savai pilsētai. Čaka pirmais dzejoļu krājums Sirds uz trotuāra iznāk 1928. gadā, bet līdz 1930. gadam ir izdoti jau četri. 20. gadu nogalē dzejnieks strādā arī pie sava zināmākā krājuma Mana paradīze. Šajā grāmatā iekļauti dzejoļi, kuru rindas no galvas zina gandrīz katrs, — Atzīšanās, Meitenei tramvajā, Miglā asaro logs. Pēdējo dzejnieks vēl pirms publicēšanas paspēj uzdāvināt vairākām dāmām.
Pasta un telegrāfa virsvaldes darbnīcas galvenās darbnīcas ražots telefons
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.