Latvijā 60 alejas ir atzītas par aizsargājamiem dabas pieminekļiem. Bet ir simtiem gatvju, kas kādreiz veda uz muižām vai turīgo zemnieku mājām un kuras no zāģeriem neglābj nekāds statuss. Kas saudzēs un sargās simtgadīgās alejas?
Mērojusi garu ceļu uz Leiputriju, mazā Bille nogurumā aizmieg un sapņos redz šo teiksmaino vietu. Šokolādes māju un piena upju vietā tā ir saules caurstrāvota aleja, kurā Bille slīd virs zemes kā pasaku feja un apkārt viņai lidinās tūkstošiem baltu tauriņu. Ozolu aleja, kas redzama Ināras Kolmanes filmā Bille, atrodas Katvaru muižas parkā Limbažu novadā. Daudzi to atzīst par brīnišķīgu, taču milzu liepu gatve nav ierindota aizsargājamo dabas pieminekļu — aleju — vidū, un to nav pat plānots iekļaut šajā sarakstā. Tas nozīmē — ja kādam ienāktu prātā šo pasakaino vietu izcirst, šis skaistums būtu iznīcināms. Jo ceļu paplašināšanas vai rekonstrukcijas laikā ir izpostītas pat tādas alejas, kas bijušas valsts aizsardzībā.
Latvijā ir neskaitāmi daudz greznu koku rindu gar ceļmalām, un, meklējot atbildi uz jautājumu, kuras ir saudzējamas, atklājas — nav vienas atbildes.
«Alejas — tas ir smalki»
Vecā liepu aleja, kurā filmēta Bille, ir daļa no aptuveni 15 hektārus lielā Katvaru muižas parka. Tajā atrodas Katvaru ezers, un tieši gar ezera krasta terasēm stiepjas veco liepu rinda, kuru lapotne vasarā veido necaurredzamu arku. Vēl viena aleja ir stādīta ceļā no Katvaru muižas centra Limbažu virzienā — tur ozoli stiepjas vairāk nekā trīs kilometru garumā.
Lielākā daļa Latvijas aleju veidotas 18. un 19. gadsimtā gar ceļiem, kas veda uz muižu, stāsta parku vēsturiskās ainavas speciāliste Ilze Māra Janelis. Viņasprāt, alejām nebija ne funkcionālas, ne estētiskas nozīmes.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.