Lai saprastu, kāpēc cilvēki Latvijā slīkst sešreiz vairāk nekā vidēji Eiropā, Latvijas Peldēšanas federācija (LPF) rīko apjomīgu pētījumu, ko gatavojas prezentēt septembrī, šodien raksta žurnāls Ir. To viņi izmantos, lai pārliecinātu valdību, ka nepieciešama rīcība cilvēku glābšanai.
«Bērniem līdz 14 gadu vecumam noslīkšana ir otrais biežākais ārējās nāves cēlonis pēc transporta negadījumiem. 2017.gadā šajā vecuma grupā noslīka desmit cilvēku. Salīdzinot ar Eiropu, tas ir ļoti daudz,» stāsta LPF valdes priekšsēdētājs Aivars Platonovs. Ja neņem vērā gadījumus, kuri saistīti ar alkohola lietošanu, 2016.gadā noslīkuši pieci cilvēki no katriem 100 tūkstošiem, viņš aprēķinājis pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem. Tas ir lielākais rādītājs Eiropā
LPF uzdevumā kompānija SKDS pavasarī rīkoja aptauju par iedzīvotāju peldētprasmi. Tikai 36% dalībnieku atzina, ka peld labi vai teicami. Daļa spēju pašvērtējumā min, ka nespēj nopeldēt pat 200 metrus vai peld ar palīgierīcēm. Tikai 18% peldēšanu apguvuši speciālās nodarbībās, bet pārējie pašmācībā, no vecākiem vai draugiem. Salīdzinājumam – 2014.gadā Zviedrijā rīkots pētījums rāda, ka tur gandrīz 80% cilvēku savu peldētprasmi vērtē kā labu. Tas nozīmē, ka viņi spēj nopeldēt vismaz 200 metrus, 50 no tiem — uz muguras.
Norvēģijā bērnu peldētmācība notiek ne tikai baseinos, bet arī brīvā dabā. Viņiem jāapgūstot ne tikai pareiza peldēšanas tehnika, bet arī jāspēj tikt galā ūdenī ar visām drēbēm, jāprot ienirt, satvert akmeni un iznest to krastā. Latvijā peldētmācība bērniem nav obligāta, turklāt trūkst vadlīniju, kas šajās nodarbībās ir jāiemācās ne tikai par peldēšanu, bet arī par cilvēku glābšanu vai rīcību ekstrēmās situācijās.
Otrā būtiskākā problēma, kas izraisa biežo slīkšanu, pēc Platonova un citu ekspertu domām, ir labu peldvietu trūkums. Šobrīd ir 56 oficiālas peldvietas, lielākoties Rīgas tuvumā. Veselības inspekcija uzmana, lai tajās būtu laba ūdens kvalitāte, bet profesionāļi norāda — svarīgāk, lai peldētavās dežurētu glābēji, kas spētu palīdzēt slīcējiem, un tas ir retums. «Esmu redzējis pludmales, kur ir bērnu rotaļu laukumi, pārģērbšanās kabīnes, galdiņi, bet ūdens pilns ar ūdenszālēm. Peldvieta nav droša, jo cilvēks var sapīties,» stāsta Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents anesteziologs un reanimatologs Roberts Fūrmanis.
Kā norāda Platonovs, optimāla ūdens temperatūra peldēšanai ir +18 grādu. Oficiālā peldsezona Latvijā ir no 15.maija līdz 15.septembrim, bet līdz šādai temperatūrai dabiskās ūdenstilpes parasti uzsilst tikai jūlija sākumā. LPF septembrī aicinās valdību mainīt šos noteikumus un ieviest vadlīnijas bērnu peldētmācībā, balstoties Skandināvijas valstu pieredzē.
Vairāk lasiet žurnāla Ir rakstā ‘’Eiropas rekords slīkšanā’’.
Pagaidām nav neviena komentāra