Viens no diviem Latvijas piensaimnieku kooperatīviem, kuram ir nopietna ražotne, piedāvā vairākus unikālus produktus. Turklāt uztur deviņas savas tirdzniecības vietas
Lai gan paša zemnieku saimniecībā bija karstākais siena laiks, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma absolvents Guntis Pirvits vasarā pirms 20 gadiem atsaucās uz kursabiedru aicinājumu vadīt piensaimnieku lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību Dundaga.
Guntis ir uzaudzis lauku mājās Alakstē trīs kilometrus no Dundagas. Pienotavas sarkanā, vēsturiskā ķieģeļu ēka vienmēr bijusi acu priekšā. Ziemā, nākdams uz skolu ar kājām, lauku zēns ventilatora siltajos tvaikos sildījis nosalušās pēdas. Arī viņa vecāki te nodeva pienu. «Tajā laikā visiem bija pa kādai gotiņai, kādos tik veidos neveda to pienu — ar ritenīšiem, ar zirgiem,» Guntis atceras. Pienotava gandrīz 100 gadus bijusi svarīgs objekts plašai apkārtnei. Kā liecina pie sienas joprojām atrodamā plāksne, 1927. gadā te atklāta «Dundagas 1. kopmoderniecība, projektēta un ierīkota no Latvijas Piensaimniecības centrālās savienības».
Biezpienu izķer
Padomju gados centralizēti pakļauta lielajām piena pārstrādes rūpnīcām te Liepājā, te Talsos vai Ventspilī, Dundagas pienotava tomēr joprojām palikusi atsevišķa struktūrvienība. «Šeit savāca pienu, separēja, pasterizēja. Krējums gāja uz Okti, kur taisīja sviestu, vājpiens — uz Aizputi, kur taisīja piena pulveri. 1992. gadā, kad notika privatizācija, apkārtnes zemnieki izdomāja — atgūsim šo īpašumu, izveidosim kooperatīvo sabiedrību!» vēsturi īsi izklāsta iestādes pirmā persona.
1998. gadā, kad Pirvits ķērās pie darba, Dundagas pienotavā ražoja un tirgoja tikai sviestu, biezpienu un krējumu. Tagad produktu grozā ir vairāku veidu sieri un jogurti, daudz dažādu citu produktu. «Neliekam stabilizatorus, tikai to, kas ir nepieciešams, — sāli, cukuru —, tāpēc termiņi ir gaužām īsi. Lielveikaliem tā ir problēma. Protams, šajā karstajā vasarā nav tik viegli tikt ar visu galā,» stāsta Guntis. «Bet mūsu sviestu, piemēram, ir novērtējis Mārtiņš Rītiņš,» viņš kļūst lepns. «To joprojām ņem restorāns Vincents. Vienīgie Latvijā ar kuļmucu ražojam specifisku skābkrējuma sviestu, kuram krējumu ieraudzē. To saņēmām mantojumā no priekštečiem, paldies iepriekšējiem meistariem!» Arī slavenās ziedes Evija izgudrotājs, nu jau nelaiķis Edgars Riņķis braucis uz Dundagu pirkt savai mikstūrai tieši šo sviestu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.