Bibliotekārs mūsdienās ir universālais kareivis • IR.lv

Bibliotekārs mūsdienās ir universālais kareivis

2
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Polina Ārīte

Bibliotekāra profesija vienmēr ir bijusi nozīmīga, bet laika gaitā ir mainījusies tās specifika – kādreiz ar bibliotekāra palīdzību varēja iegūt kāroto grāmatu, bet mūsdienās bibliotekārs ir uzticams palīgs gandrīz visos ikdienas jautājumos – gan nepieciešamo grāmatu sarūpēt, gan ar datora un interneta izmantošanu palīdzēt, gan pakonsultēt jautājumos, kas saistīti ar visdažādāko ikdienas dzīves situāciju risināšanu. Būt par bibliotekāru – tā ir iespēja nepārtraukti sevi pilnveidot – gan daudzveidīgos kursos, gan izmantojot vienmēr apkārt esošo zināšanu krātuvi – grāmatas, periodiku un interneta resursus.

Bibliotekāra amats – likteņa pirksts

Kļūt pat bibliotekāru – man tas laikam bija liktenis. Ja atskatās uz dzīves gājumu, ar bibliotēku mana dzīve cieši saistīta jau no deviņu gadu vecuma, kad audzinātāja tieši man uzticēja organizēt klases bibliotēku. Secīgi sāku piepalīdzēt arī skolas un pilsētas bibliotēkā, un nu jau ar šo profesiju mana dzīve saistīta vairāk nekā 40 gadus. Pēc izglītības esmu pedagoģe, tomēr skolā sanācis strādāt mazāk – vairāk bibliotēkās. Bibliotekārs jau savā ziņā ir arī skolotājs, tāpēc jūtu, ka iegūtā izglītība man šajā profesijā ļoti palīdzējusi. Un darbs pats par sevi ir nemitīga iespēja pilnveidoties, palīdzot izkopt daudz un dažādas personības šķautnes, kā arī ikdienā sastapt daudz interesantu cilvēku.

Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā varbūt varētu likties dīvaini, taču manā pieredzē tieši pēc grāmatas bibliotēkā iegriežas visbiežāk. Tā laikam autentiskā, nezūdošā vērtība – fiziski turēt rokā grāmatu, nekādas viedierīces to vēl nav izkonkurējušas. Nereti cilvēki internetā izlasa ziņu, ka iznākusi jauna grāmata, uzreiz piesakās rindā uz to. Pozitīvi ir tas, ka pieaug tieši jauniešu īpatsvars – to arī paši veicinām ar visādām iesaistošām aktivitātēm – piemēram, organizējam daudzveidīgas tikšanās, sarunu vakarus, kur lieti noder arī projektors un internets. Arī skolas motivē apmeklēt bibliotēku un vairāk lasīt, jo obligātās literatūras saraksts arvien nav atcelts. Ir arī bērni, kas vienkārši ir kaislīgi lasītāji – vairākus tādus pazīstu.

Protams, apmeklētāji nāk arī lietot datoru un internetu, tad mēs esam skolotāju lomā – palīdzam ar dažādu programmatūru lietošanu, bieži ir jautājumi par e-pakalpojumiem, kas pieejami portālā Latvija.lv. Daudz jautājumu nereti ir vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem tehnoloģijas nav tik tuvas, bet gadās, ka pēc padoma griežas arī, tā teikt, tehnoloģiju lietpratēji – jaunieši. Liekas, ka tie ir tie lielie čatotāji, tomēr gadās, ka nezina šķietami vienkāršas lietas, piemēram – kā elektroniski reģistrēties studijām.  Protams, ir lietas, kuras šie jaunieši pārzina arī labāk par bibliotekāriem, tad tā ir iespēja vienam no otra mācīties. Cilvēki nāk arī, piemēram, aviobiļeti izprintēt.

Ikdienā Juglas bibliotēku apmeklē ap 200 cilvēku, katram no viņiem ir savi jautājumi, vēlmes vai stāsti. Reiz no apmeklētāja saņēmām arī netipisku jautājumu – par personu kremēšanu –  vai var, vai drīkst. Pusi dienas pavadījām, lai atrastu atbildes uz šiem jautājumiem – atlasījām daudz un dažādus materiālus. Jāsaka, ka dienas beigās bibliotekārs ir ļoti zinošs universālais kareivis.

Digitālie aģenti – būtisks atbalsts lielai sabiedrības daļai

Ir tikai normāli, ka cilvēkiem ir jautājumi – svarīgi ir nekautrēties meklēt uz tiem atbildes. Ja apkopotu visbiežāk uzdotos jautājumus, pirmajā vietā būtu dažādi ar sociālajiem dienestiem saistītie – ļoti bieži nāk vecāki cilvēki vai personas no sociāli neaizsargātām ģimenēm, kas paši nemāk sagatavot un iesniegt prasīto informāciju. Otrā vietā – jautājumi, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienestu – daudzi nāk iesniegt ienākumu deklarācijas, atgūt pārmaksātos nodokļus. Protams, daudz jautājumu par Latvija.lv pakalpojumiem, piemēram, dzīvesvietas deklarēšanu.

Uzskatu, ka man ir ļoti paveicies, ka šādas zināšanas varu apgūt savā profesijā, dažādos man pieejamos kursos un palīdzēt citiem. Vērtīgas bija arī digitālo aģentu mācības – par paroļu un inkognito lapu lietošanu daudz interesantas informācijas uzzināju. Jāteic, ka digitālo aģentu loma ir ļoti nozīmīga – tādi cilvēki mūsdienu sabiedrībai ir nepieciešami. Es viena pati varu nosaukt vismaz 50 cilvēkus, kuri regulāri griežas pēc konsultācijas šajos digitālajos jautājumos. Ir tiešām daudz cilvēku, kas modernās tehnoloģiju iespējas nepārzina vai varbūt nevēlas apgūt. Tad palīgā steidzam mēs – digitālie aģenti. Galvenais ir nepārstāt jautāt un pilnveidoties!

 

Autore ir RCB Juglas filiālbibliotēkas galvenā bibliotekāre

Komentāri (2)

Sskaisle 07.08.2018. 09.26

Savulaik gāju uz Tornīti. Tur gan vienmēr bija aizņemti datori, līdz ar to man radās priekšstats, ka uz tās bibliotēkas lasītavu iet pamatā tie, kuriem mājās nav datora. Bērni – jaunieši vienmēr trokšņoja. Pati lasītava bija ļoti nabadzīga. Bija patiešām ļoti maza periodikas izvēle. Pāris reizes “trāpījos” bibliotēkā, kad tur uzstājās rakstnieces. Mani aicināja pievienoties – divreiz pasēdēju, paklausījos, bet … publikā 99% bija sirmas kundzes un līdz ar to visa saruna bija tāda – kā saka vienos vārtos . Nebija interesanti.

Grāmatas, ko lasīt pietika. Ja nebija tas, ko vēlējos , vienmēr bija kādas citas. Bet – manuprāt, darbs Latvijas bibliotēkās ir organziēts ļoti nelabvēlīgi pašiem lasītājiem. Piemēram. Drīkst ņemt vienā reizē 10 grāmatas, bet tās drīkst lasīt tikai mēnesi. Pēc tam jāpagarina. Bet pagarināt drikst tikai 2X. Biju paņēmusi lasīt Kuzminas Annas grāmatu par Rūdolfu Blaumani. Lasīju lēni un ar baudu. Protams, ka 2 mēnešu laikā nepaspēju izlasīt. Bet bibliotēkā man to gramatu atteicās pagarināt un neļāva ņemt otrreiz – it kā nodot un tad ņemt atpakaļ. Tā grāmata izskatījās nelasīta, bet jau pāris gadi kā izdota. Es saprotu, ka kaut kādus bestsellerus var neļaut lasīt ilgāk, bet tādas – nevienam nevajadzigas grāmatas ? un ja arī vajadzētu -es piedāvāju sav telefona numuru ka es atnestu, ja kāds pēkšni to gribētu lasīt. Nē -tā nedrikstot.

Gētes institūtā Safranska grāmatu – gan drīkstēju lasīt veselu gadu. Un tāda bibliotēka ir
tikai viena, kamēr mums Rīgā tādu ir vairākas. Kāpēc?

Ņemot vērā bibliotēku darba laiku – līdz 19;00 , ņemot vērā attālumus īdz bibliotēkai, uzskatu, ka ir domāts, lai būtu ērti un labi bibliotēkāriem, bet ne gluži – lasītājiem.

+3
0
Atbildēt

0

Sskaisle 07.08.2018. 09.31

nu un ja runa ir par virsrakstu – tad pārfrazējot – nu baigi švakais tas Latvijas kareivis ir bruņots, baigi švaki

gluži kā Burkā kundze no smalkā stila varu atkārtot, ka savulaik man bija iespēja pabūt vairākās Zviedrijas bibliotēkās un es tajās var teikt apstulbu – sākot jau ar darbalaikiem un beidzot ar “bruņojumu” ….

nemaz nerunājot par, to, ka mums ir miljoni, ko maksāt mūsu nabaga literāturās tulkošanai svešvalodās, kamēr pašvaldībām nav nauda mazo bibliotēku uzturēšanai un tās pa kluso tiek slēgtas – un pašus literātus tas patiesi neuztrauc – lai slēdz, galvenais, ka viņu darbiņus tulkos par valsts naudu un nu viņi būs maigie mākslinieki …. nu tā – padomāšu – gan jau vēl kāda žultiņa būs palikusi ….

+2
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu