Pēc svētkiem • IR.lv

Pēc svētkiem

5
Nellija Ločmele

Kas vieno tautastērpa brunčus un neilona vējjaku? Dziesmu svētki! Kopkora dziedājums Mežaparka estrādē mielo dvēseli, bet pret dzestro ziemeļvēju miesa ar kaut ko pamatīgāku tomēr jāpiesedz. Un šī pati gudrība — savienot tradicionālo un moderno — rādās derīga ne tikai apģērbā, bet arī citās lietās.

Caur sarkanbaltsarkano aleju ejot mājās pēc svētku noslēguma koncerta, joprojām jūtos kādu sprīdi virs zemes. Skaistākie Dziesmu svētki manā mūžā! Atjaunotajā estrādē tik cēli izskatās kopkoris, skaņas dzidrums apbur. Atceros vareno saviļnojumu Atmodas kulminācijas svētkos 1990. gadā, bet tagad nāk klāt lepnums par to, ko esam spējuši savas valsts neatkarības gados paveikt.

Tomēr caur svētkiem kā caur palielināmo stiklu labāk redzamas arī klibās un nešpetnās lietas. Sēžot estrādē, atceros milzīgo vilšanos, ko sagādāja bezgalīgais gaidīšanas ripulis biļešu pārdošanas elektroniskajā sistēmā. Deju lieluzvedumā brīnos, cik stīva un neinteresanta klātienē var izskatīties mūsu vēsture, ja to pārliek TV ekrānam domātos glītrakstos. Klausos Valsts prezidentu un lūdzu Dievu, lai palīdz viņam tikt līdz runas galam. Tā nevajadzētu būt, vai ne? Ir pieci gadi to visu salabot!

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu