Rakstnieks Andris Akmentiņš sarakstījis vēsturisku romānu Skolotāji par Hruščova atkušņa laiku Latvijā, kad tika nogremdēts Staburags un bezmaksas izglītība vai medicīna bija tikai mīts
Ja viņš būtu uzrunāts sērijā Mēs. Latvija, XX gadsimts rakstīt romānu par citu laika posmu, Andris stipri apdomātu piedāvājumu un, iespējams, atteiktos. Taču 50.—60. gadu notikumus bija pētījis jau iepriekš. Rakstījis par tiem 20 gadus tapušajā, aizvien nepabeigtajā romānā Kapusvētki. Tagad, kad Skolotāji iznākuši, «mugura daudz taisnāka, pleci — platāki», rakstnieks atzīst. Ir sajūta, ka lielās formas darbus prozā gribas turpināt.
Ar Hruščova atkusni parasti tiek saprasts laiks pēc Staļina nāves, kad terora un baiļu atmosfēru PSRS nomainīja mērenāka varas forma. Akmentiņš, kurš romāna rakstīšanai izmantojis materiālus no tā laika preses, atmiņu stāstus, intervijas ar tos laikus piedzīvojušajiem un savās dzimtas mājās atrastas vēstules, norāda, ka Latvijā par Hruščova atkusni var runāt kā neilgu laikaposmu — no Staļina režīmu atmaskojošās Hruščova runas Komunistiskās partijas 20. kongresā 1956. gadā līdz viņa vizītei Rīgā 1959. gadā, kam sekoja vietējo komunistu atcelšana no amatiem un ekonomista Paula Dzērves izstrādātā Latvijas attīstības modeļa noraidīšana. Romānu Akmentiņš sadalījis četrās daļās, par laiku vēstījot no četru ar skolotāja profesiju saistītu cilvēku — Sarmas, Tēva, Jāņa un Veltas — skatpunkta. Šī viņam ir tuva tēma, jo māte ir skolotāja, viņas atmiņas noderēja romāna rakstīšanas laikā.
Kā tev šķiet — ko tu būtu dabūjis no varas un sabiedrības, ja šādu grāmatu uzrakstītu 60. gados, kad pats piedzimi?
Diezgan dīvaini būtu. Grāmata nav revolucionāra. Esmu dzirdējis atsauksmes, ka ļoti gaiša. Sešdesmitajos būtu problēma: aizliegt to vai neaizliegt? Droši vien mani pažēlotu un liktu pārstrādāt idejiskās neskaidrības dēļ. Sarīkotu «literāro tiesu».
Ar visiem epitetiem Staļinam, kas tev tur ir?
Kādiem epitetiem? Skolotāja Velta dažas reizes pārraksta atmiņas par Staļina bērēm, piemērojoties laikam. Konformisms un vienkāršu ļaužu izdzīvošanas stratēģijas ir svarīga Skolotāju tēma. Vecais skolotājs cerībā tikt pie pensijas pārveido savu biogrāfiju un kļūst par revolucionāru. Bērni, viņam noticot, aizraujas līdz pat darbam komjaunatnes komitejā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.