Lielveikals kā katastrofa • IR.lv

Lielveikals kā katastrofa

Reinis Liepiņš. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Ieva Alberte

Arhitekts Reinis Liepiņš uzskata, ka ozolu aleju pie Nacionālā teātra aiztikt nevajadzētu — daudz svarīgāk simtgadē būtu sakopt 90 graustus Vecrīgā

Kafejnīca Pagalms ir ideāla vieta pusdienām, jo tā atrodas pie alejas, kurā grasās izvietot instalāciju Laika priekškars. Tā būtu tērauda gadskaitļu virtene, kas gar kokiem stieptos 2,5 metru augstumā un simbolizētu Latvijas vēsturē nozīmīgus faktus. Pasūtītājs ir Rīgas dome. Projekta autori — dizaineru birojs H2E, kuru vada Ingūna un Holgers Eleri. Pret projektu iebilst dabas draugu biedrības un daudzi rīdzinieki. 2. jūlijā domes deputāti spriedīs, vai par 135 000 eiro tiešām dāvināt Latvijai simtgadē šo priekškaru.

Reini aicinu uz sarunu, jo pagājušajā nedēļā viņa ieraksts tviterī «Vai ir vēl iespējams neaiztikt šo skaisto aleju?» izsauca diskusiju. Ieripinājis ar riteni Pagalmā, Liepiņš stāsta, ka pa šo aleju bieži sanāk braukt tieši pēdējā gada laikā, mērojot ceļu no biroja Sudraba arhitektūra Vecrīgā uz vienu no pārbūvējamajiem objektiem — Rīgas preču staciju Hanzas un Pulkveža Brieža ielas stūrī. Šī 20. gadsimta mūra ēka ir iekļauta UNESCO mantojumā un nu tiks pie stiklotiem peroniem un lielas zāles pasākumu rīkošanai.

Liepiņš savulaik ieguvis arhitektūras gada balvu par 17. gadsimta noliktavas rekonstrukciju Aldaru ielā un pazīstams ar savu cieņpilno pieeju arhitektūras mantojumam. Patlaban Sudraba arhitektūra strādā pie Rīgas pils kastelas atjaunošanas. Pagājušajā nedēļā tika paziņoti divi labākie Rīgas cirka metu konkursa darbi, un viens no tiem arī tapis Sudraba arhitektūrai kopā ar biroju Trīs arhitektūra. Otrs — arhitekta Ulda Lukševica birojā NRJA.

Ozolu aleju pie Nacionālā teātra Liepiņš dēvē par skaistu un sakārtotu pastaigu vietu un norāda, ka vajadzētu vairāk novērtēt bulvāru loku un parku gredzenu ap vecpilsētu. «Uzskatu, ka aleju aiztikt nevajag nekādā veidā. Es savā darbā necenšos kokiem tuvoties vairāk par četriem metriem, lai nebojātu saknes. Nesaprotu, kāpēc domei ir vajadzīgs šis projekts? Iespējams, autori atradīs labu risinājumu, jo gala projekts vēl nav gatavs.» Alejas izdaiļošanas vietā dome labāk varēja padomāt, kā sakopt kādu graustu Rīgā. Tādu pilsētā esot 1200, Vercīgā vien 90. «Es gribētu atspēkot mītu, ka restaurācija ir dārgāks prieks nekā jaunbūve. Tā nav.» Vēsturiskās ēkas varētu atjaunot un pielāgot modernām vajadzībām, un pilsēta būtu dzīvāka. «Brīvdienās centrā nav cilvēku. Lielveikalu bums ap Rīgu man šķiet katastrofa. Mums vajag tos veikalus un pakalpojumus centra namos,» rosina arhitekts.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu