Aktieru un spēles spēks • IR.lv

Aktieru un spēles spēks

Ir teātra kritiķes nosauc savus teātra sezonas spilgtākos iespaidus

Edīte Tišheizere
Sezona atstājusi vieglu pēcgaršu, jo pēdējie iestudējumi, ko redzēju, — Pētera Pētersona Man 30 gadu Nacionālajā teātrī stilīgā Ināras Sluckas režijā un Gaetāno Doniceti Dons Paskvāle mūsu Baltajā namā, bet viesu inscenējumā — bija jaukas pasakas ar saldu mūziku un skaistiem tērpiem: īsts deserts. Teātra gada smagākā un vērtīgākā daļa, manuprāt, bijuši aktierdarbi. No daudziem, kas šosezon aizrāva un skāra, izcelšu piecus, kuri satricināja.


Ņurbulis ar savu vēju
Guna Zariņa, Ņurbulis Alvja Hermaņa iestudētajā izrādē Dieviņš pillā JRT, — gan izrāde kopumā, gan aktrises darbs ir mans šāgada spēcīgākais iespaids. Dzejas teātris, kurā protagonists un antagonists, kungs un kalps, raidītājs un uztvērējs ir viens. Konflikts ir viņā pašā, un radīšana ir viņš pats. Ja nu kur ir iespējams runāt par cilvēku kā par Visumu, tad šajā izrādē. Ārkārtīgi gudrs, strukturēts aktierdarbs, sastrādāts līdz pēdējam sīkumam un tad palaists kā balons, lai lido pats ar savu vēju, prātam un gribai vairs nesasniedzams.

 


Bezbailība un virtuozitāte
Viļa Daudziņa Ļeņins Pēdējā Ļeņina eglītē (rež. Uldis Tīrons) un Ome Cerību ezers aizsalis (rež. Vladislavs Nastavševs) JRT — apbrīnojama spēja izveidot tēlu kā pilnīgi autonomu formu, piepildīt to un likt tai dzīvot savu unikālo dzīvi. Meistara virtuozitāte un cilvēka bezbailība, visu meklējot un atrodot sevī.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu