Kopā ir foršāk

Vita Dreijere (32) jau otro gadu brīvdienas pavada kopā ar dvīņiem Nikitu (12) un Denisu (12) Gulbjiem no bērnunama. Vitai ir viesģimenes statuss, tāpēc brāļi var nākt pie viņas ciemos, ēst picu un aizmigt, skatīdamies futbolu. Un palūgt, lai Vita pakasa muguriņu

Pirms trim gadiem bildes Vitas feisbuka kontā mainījās. Iepriekš Latvijas Universitātes topošo žurnālistu pasniedzēja dalījas ar to, kas notiek darbā, aprakstīja savus braucienus autobusā uz dzimtajiem Talsiem un raizējās, ka atkal jau dzer kolu. Pēkšņi Vita sāka ievietot bildes ar diviem puikām, taču viņu sejas īsti nebija saskatāmas. Toties Vita bildēs bija pārliecinoši priecīga. Izrādās — divas reizes mēnesī viņa pavadīja laiku ar bērniem no bērnunama. Un atsevišķi arī ar diviem puikām, dvīņiem.

Kad piektdienas pēcpusdienā satiekamies ar Vitu viņas darbavietā, viņa stāsta, ka sestdien dvīņiem paredzēta futbola spēle. Nikitam un Denisam patīk futbols, un tā ir visa viņu dzīve. Nu jau gadu Vitai ir viesģimenes statuss, un tas dod iespēju tikties ar zēniem ilgāk, nekā esot brīvprātīgajai. Pērn Latvijā viesģimenes statuss piešķirts 86 personām, taču Labklājības ministrijā nav datu, cik Latvijā kopumā ir šādu ģimeņu.

Gavēņa jautājums

Ar brāļiem Vita iepazinās bērnunamā Vita Rīgā. Ceļš uz bērnunamu sākās 2015. gada pavasarī. «Es biju tikko iesvētījusies, rozā brilles, un gribēju darīt visu,» Vita atceras savu degsmi, kļūstot par Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas draudzes locekli. Pavasarī, gavēņa laikā, kristieši var ne tikai no kaut kā atturēties, bet arī sākt gavēni, lūdzot Dievam atbildi uz kādu konkrētu jautājumu. Vitai bija sajūta, ka gribētos palīdzēt bērniem. Lasot Bībeli, viņas uzmanību piesaistīja konkrētas vietas, kurās skaidri runāts par palīdzību bāreņiem un bērniem.

Gavēņa laikā Vita vairākkārt atcerējās kādu desmit gadus vecu notikumu. Studējot 2. kursā žurnālistos un sākot strādāt laikrakstā Diena, viņa rakstīja par zīdaini Laimu, kura bija izmesta miskastē. Laimu atrada sētniece. Toreiz Vita devās pie meitenītes uz bērnunamu, lai intervētu tā vadītāju. Kādā no telpām pretī nāca divgadnieks, izpletis rokas, lai viņu samīļo. Šo mīlestības trūkumu Vita «veiksmīgi» bija aizmirsusi, taču 2015. gada pavasarī šīs atmiņas uzpeldēja no jauna un neatkāpās.