Mirko izskatās ļoti labi. Vīrišķīgs, stiprs un ātrs. Intervijas pirmajās minūtēs strauji metas apošņāt visas somas. «Viņš zina — ja kaut kur atbraucis, būs jāstrādā,» saka Rihards Fjodorovs, kurš ar Mirko no Rēzeknes ieradies Rīgā uz tikšanos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēkā. Abi ir VID Muitas pārvaldes darbinieki un ikdienā strādā uz Latvijas un Krievijas robežas, meklējot cigarešu kontrabandu. Nesen Mirko atgriezās no sacensībām Moldovā, kur ieguva 2. vietu deviņu valstu konkurencē. Viņš nu savācis visu medaļu komplektu, jo iepriekš sacensībās Krievijā ieguvis arī zeltu un bronzu. Latvijā kopumā ir 43 darba suņi, kuri specializējas narkotiku vai tabakas meklēšanā. Tikai trīs no tiem spēj sameklēt abas vielas.
Mirko ir dzimis Ungārijā, smalkā vācu aitu šķirnes suņu ģimenē, taču līdz gada un divu mēnešu vecumam dzīvojis Nīderlandē, dienesta suņu audzētavā. Kad muitā pieņēma lēmumu iegādāties tieši Mirko, Rihards bija tikko kā izmācījies par kinologu, «jo, vērojot, kā strādā kolēģi, arī gribējās. Iepriekš darīju biroja darbu. Un, jā, gribējās suni.» Kad Rihards bija sagaidījis lidostā Mirko, sekoja kopējas četru mēnešu mācības tabakas meklēšanā. Tās notiek spēles veidā: Rihards noslēpj bumbiņu, un Mirko meklē, jo ļoti grib ar to spēlēties. Pakāpeniski tai tiek pievienota tabaka. Pamazām bumbiņas vietā tiek paslēpta tikai tabaka, taču spēles princips saglabājas. «Visa pamatā ir labas attiecības ar suni,» skaidro Rihards. Reizēm Mirko nevēlas pakļauties un dažādi mēģina sevi pierādīt. «Viņš ir puika, un liels puika. Ļoti enerģisks. Bet mēs atrodam kompromisus.» Mirko darbs ir katru dienu meklēt tabakas izstrādājumus: automašīnās, telpās. «Viņš māk atrast tādus slēpņus! Reizēm automašīnas ir tā pārtaisītas, ka no malas nepateiksi, ka tur ir dubultgrīda un zem tās cigaretes.» Brīžos, kad Mirko ir atradis tabaku, vainīgie taisnojas un līdz pēdējam apgalvo: suns melo.
Rihards un Mirko ir kopā septīto gadu un arī pēc darba, jo suns dzīvo ar Fjodorovu ģimeni daudzdzīvokļu namā Rēzeknē. «Nē, gultā vai dīvānā viņš nelec, nodalām darba un mājas dzīvi,» smaida Rihards. Turklāt pēc darba Mirko ir nosmērējies ar automašīnu putekļiem un eļļām, un tādam lēkt dīvānā nebūtu vēlams.
Kā Mirko reaģē uz smēķēšanu? Nerej, domādams, ka atradis? «Nē. Es reizēm smēķēju, taču tas viņu netraucē. Tabaka ir darba sastāvdaļa, un viņš zina, ka to meklē transportā vai objektos un pēc komandas. Pie katras kabatas, kurā ir cigarešu paciņa, viņš nerej.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.