Tas ir mīts, ka Latvija ir zaļā zeme, saka biologs Viesturs Lārmanis, savu pārliecību pamatojot ar ilgu gadu pētījumiem. Taču ir skaidri zināms, kas jādara, lai Latvija kļūtu par krāšņi izrakstītu tautastērpu
Kad viss zaļo un zied, ir liels kārdinājums noticēt Raimonda Vējoņa reiz izteiktajai pārliecībai, ka Latvija var kļūt par zaļāko valsti Eiropā. Tā bija balstīta ASV Jeila Universitātes vides snieguma indeksa Environmental Performance Index 2010. gada datos, kas Latviju ierindoja astotajā vietā starp pasaules zaļākajām valstīm. Taču pēdējo astoņu gadu laikā šajā indeksā esam nokrituši līdz 37. vietai.
Dabas aizsardzības eksperti norāda, ka 86% Latvijas dzīvotņu (biotopu) ir sliktā stāvoklī. No bioloģiskās daudzveidības viedokļa mūsu zeme kļūst aizvien nabadzīgāka.
Kāpēc Latvijas mežos būtu jāļauj trūdēt veciem kokiem un nepieciešama arī kontrolēta, mērķtiecīga dedzināšana — par to stāsta viens no pazīstamākajiem dabas aizsardzības speciālistiem, biologs Viesturs Lārmanis.
Viņš darbojas Latvijas Dabas fonda dabisko zālāju atjaunošanas projektā GrassLife un ir idejas līdzautors projektam Ainavas runā, kas jau vismaz gada garumā māca mūs novērtēt tādus ainavas dārgums kā viensēta, līkumi, laukakmeņi, pļavas un koki.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.