Kims apliecina gatavību atteikties no Ziemeļkorejas kodolprogrammas • IR.lv

Kims apliecina gatavību atteikties no Ziemeļkorejas kodolprogrammas

7
Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins sarokojas ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu uz abu valstu robežas. Foto: Reuters/LETA

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns piektdien, tiekoties ar Dienvidkorejas prezidentu Munu Džēinu, apliecināja gatavību atteikties no Ziemeļkorejas kodolprogrammas, teikts samita noslēguma paziņojumā. “Nav iemesla, kādēļ mums vajadzētu vienam ar otru cīnīties, – mēs esam viena nācija,” samitā paziņojis Ziemeļkorejas līderis.

Abu valstu kopīgi izstrādātajā paziņojumā norādīts, ka valstu mērķis ir panākt Korejas pussalas pilnīgu atbrīvošanu no kodolieročiem.

“Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja ir vienādās domās, ka Ziemeļkorejas ierosinātie pasākumi ir ļoti jēgpilni un nozīmīgi Korejas pussalas denuklearizācijai, un vienojās, ka pildīs savas lomas un atbildību šajā sakarā. Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja vienojās aktīvi meklēt starptautiskās sabiedrības atbalstu un sadarbību Korejas pussalas denuklearizācijā,” norādīts paziņojumā.

Abas valstis jau šogad centīsies noslēgt miera līgumu, ar kuru oficiāli tiktu izbeigts Korejas karš, teikts dokumentā.

Muns rudenī plāno doties uz Ziemeļkorejas galvaspilsētu, lai otro reizi tiktos ar Kimu, un abas valstis mēģinās panākt tikšanos ar ASV un, iespējams, arī Ķīnu, lai noslēgtu pastāvīgu mieru.

Muns un Kims vienojušies regulāri tikties un sazvanīties, “lai atklāti un bieži pārrunātu jautājumus, kas ir būtiski abām valstīm, lai stiprinātu abpusējo uzticību un kopīgi censtos stiprināt pozitīvo inerci”, attīstot abu valstu attiecības, kā arī sekmējot mieru, izaugsmi un Korejas pussalas apvienošanos, norādīts samita noslēguma paziņojumā.

Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja 15.augustā arī noorganizēs Korejas karā šķirto ģimeņu tikšanos, vienojušies abu valstu līderi.

Korejas karš, kas ilga no 1950. līdz 1953.gadam, izšķīra tūkstošiem ģimeņu, un daudzos gadījumos cilvēki pat nezina, vai viņu tuvinieki ir dzīvi.

Pēc tikšanās noslēguma paziņojuma, kurā deklarēts, ka “Korejas pussalā kara vairs nebūs”, abi līderi apskāvās. Paziņojumā norādīs, ka abas valstis arī vienojušās pakāpeniski īstenot atbruņošanos.

Korejas valstu līderi sarokojas uz robežas

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins piektdien sarokojās pāri Militārās demarkācijas līnijai, kas šķir abas valstis, veicot šo simbolisko un vēsturisko žestu pirms viņu samita.

“Es priecājos jūs satikt,” Muns sacīja Kimam pirms tam, kad Kims pārkāpa šo līniju, kļūdams par pirmo Ziemeļkorejas vadītāju, kurš spēris kāju Dienvidkorejā kopš 1953.gada pamiera, ar kuru beidzās Korejas karš, vēsta LETA/AFP.

Kims un Muns pēc tam uz īsu brīdi iegāja Ziemeļkorejas teritorijā, bet vēlāk devās uz samita norises vietu – Miera namu Panmundžomas pamiera ciema dienvidu pusē. Šis būs trešais samits starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas vadītājiem kopš Korejas kara beigām 1953.gadā.

Kims Čenuns piedāvājis “jebkurā laikā” apmeklēt Seulu, ja Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins uzaicinās viņu vizītē, paziņoja Muna preses pārstāvis. Tiekoties demilitarizētajā zonā uz abu valstu robežas, Muns sacījis Kimam, ka varētu viņam parādīt daudz labākus skatus, ja vien viņš atbrauktu uz Zilo namu, kas ir Dienvidkorejas prezidenta rezidence Seulā.

“Tiešām? Es došos uz Zilo namu jebkurā laikā, ja jūs mani uzaicināsiet,” atbildējis Kims.

Muns demarkācijas zonā arī jautājis, kad viņš varēs apmeklēt Ziemeļkoreju. Kims atbildējis, ka to varot izdarīt uzreiz, un Muns, atkāpjoties no tikšanās plāna, uz īsu brīdi iegājis kopā ar Kimu Ziemeļkorejas teritorijā. Pēc tam abi līderi devās uz samita norises vietu – Miera namu Panmundžomas pamiera ciema dienvidu pusē.

Vēlāk Kims izteicies, ka “robeža nemaz nav tikt augsta”. “Vai tā neizzudīs, ja daudzi cilvēki turpinās to šķērsot?” jautājis Ziemeļkorejas līderis. Muns savukārt paudis cerību, ka pēc šī samita notiks vēl citas tikšanās Phenjanā un Seulā.

Sarkanais paklājs un speciāli iezīmētā abu valstu līderu satikšanās vieta uz Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas robežas. Foto: AFP/LETA

Abu līderu tikšanās, protams, iepriekš tika rūpīgi izplānota. Abu valstu amatpersonas trīs dienas uz robežas plānoja un izmēģināja teju katru līderu soli. Bet pat ar visu to sastapšanās mirklis bija pārsteidzošs kontrasts atmosfērai, kas abu valstu starpā valdīja pirms gada, kad Ziemeļkoreja izmēģināja tālas darbības raķetes un apmainījās ar apvainojumiem ar Savienotajām Valstīm.

Kima un Muna samits ir līdz šim augstākā līmeņa tikšanās Korejas kodoldiplomātijā, un tās nolūks ir sagatavot ļoti gaidīto Kima un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanos.

Kims norādīja, ka pārkāpt demarkācijas līnijai bijis tik viegli, ka tas licis viņam nobrīnīties, kādēļ tam bijuši nepieciešami tik daudzi gadi. Miera namā Kims sacīja, ka “nogājis aptuveni 200 metrus, pārņemts ar emocijām”, un norādīja Munam, ka Korejas pussalas vēsturē sācies jauns periods.

Ziemeļkorejas līderis arī solīja piedalīties sarunās ar “atklātu, nopietnu un godīgu” prātu.

Iepriekšējie Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas līderu samiti notika 2000.gadā un 2007.gadā, kad Ziemeļkorejā pie varas atradās Kims Čenirs, bet Dienvidkorejā prezidenta amatu ieņēma attiecīgi Kims Tedžuns un Ļo Muhjuns. Šīs tikšanās tika gaidītas ar lielām cerībām, bet attiecības abu valstu starpā pēc tam pasliktinājās.

Kims norādīja, ka apzinās skepticismu, ko raisīja iepriekšējais samits, un solīja panākt ilgstošu risinājumu. “Nav svarīgi, cik labu vienošanos vai paziņojumu mēs šeit pieņemsim, ja tas netiks pienācīgi īstenots, (..) tas radīs tikai vilšanos,” sacīja Kims, solot mēģināt attaisnot tautas cerības.

Muns savukārt pauda apbrīnu par Kima “drosmīgo lēmumu” ieiet Dienvidkorejā un pauda cerību, ka tiks panākta drosmīga vienošanās. “Es domāju, ka mēs abi jūtam smagu nastu uz saviem pleciem,” Muns sacīja Kimam.

Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA piektdien ziņoja, ka Kims “vaļsirdīgi apspriedīs … visus radušos jautājumus, lai uzlabotu Starpkorejas attiecības un sasniegtu mieru, labklājību un Korejas pussalas atkalapvienošanos”.

KCNA nepieminēja denuklearizāciju, tomēr Ziemeļkorejas atomieroču arsenāls būs svarīgs temats sarunu darba kārtībā.

Ziemeļkoreja pērn veica sesto un līdz šim spēcīgāko kodolizmēģinājumu, kā arī izmēģināja starpkontinentālās ballistiskās raķetes, kas spētu sasniegt ASV kontinentālo teritoriju. Šīs darbības pastiprināja saspīlējumu, un Kims un Tramps apmainījās ar personīgiem apvainojumiem un kara draudiem.

Tramps ir pieprasījis Ziemeļkorejas atteikšanos no atomieročiem, un Vašingtona mēģina panākt, lai tas tiktu izdarīts pilnīgā, pārbaudāmā un neatgriezeniskā veidā.

Dienvidkoreja ceturtdien paziņoja, ka Ziemeļkorejas tehnoloģiskie panākumi kodolieroču un ballistisko raķešu programmās nozīmē to, ka jebkāda vienošanās būs “fundamentāli atšķirīga no denuklearizācijas vienošanām deviņdesmitajos gados un šī gadsimta sākumā”. “Tas padara šo samitu vēl grūtāku,” reportieriem sacīja Dienvidkorejas prezidenta sekretariāta vadītājs Ims Džunsoks.

Phenjana pieprasa vēl neprecizētas drošības garantijas, lai tās arsenāls tiktu apspriests.

Kad Kims martā apmeklēja Ķīnu, dodoties pirmajā ārzemju vizītē, Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra “Sjiņhua” citēja viņa teikto, ka šis jautājums var tikt atrisināts, ja Seula un Vašingtona veiks “progresīvus un sinhronus pasākumus miera realizācijai”.

Komentāri (7)

traductrice 27.04.2018. 11.22

Šī ziņa liecina vien par to, ka Kims ir izšāvis gaisā visu valsts kopienākumu un valstij nepieciešama humānā palīdzība. Kims tagad var draudzīgi spiest roku gan nīstamajiem d/korejiešiem, kuri jānīst par to, ka dzīvo pārticībā, gan nīstamajiem amerikāņiem, kuri jānīst vienkārši tāpēc, ka jānīst.
Civilizētajai pasaulei Z/koreja un tās selekcionētie iedzīvotāji nav vajadzīgi. Viņi ir apmēram tādi paši kā dziļi džungļos mītošas ciltis, kas ir pārliecinātas, ka viņpus meža beidzas pasaule. Tikai viņu ir 25 miljoni.

+1
0
Atbildēt

0

QAnon 27.04.2018. 11.13

Jau pieredzējām abu Koreju tuvošanos, kad notika sarunas līdz pat par ģimeņu apvienošanu un savstarpējiem ceļojumiem. Pēc tam, kad pederastu virsaitis, pedofīls Putins, pabija savā pirmā ārvalstu vizītē Phenjanā, viss apstājās.

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 27.04.2018. 10.12

es ļoti priecājos par šo ziņu, patiešām.
Vienlaicīgi – man rodas jautājums – kāpēc līdzīgā veidā – ar sarunām, ar prātu un pīpēšanu netiek risināts Sīrijas konflikts?
Man ir aizdomas , ka tāpēc, ka to konfliktu grib atrisināt tikai tā, ka iznīcināt Sīriju kā valsti un sīriešus kāvienotu nāciju. Lūk, tādas ir manas aizdomas . Un to izdarīt grib globālie bandīti, kuri ir naftas sūknētāji un patiesībā īstie pasaules valdnieki un diktatori.

+1
-1
Atbildēt

1

    tonijs > Dusma 27.04.2018. 10.36

    Kopš pilsoņu kara sākuma 2011.gadā, kad Asada režīms sāka vardarbīgi apspiest tā pretiniekus, ir bijušas jau 13 dažādas starptautiskas iniciatīvas par miera panākšanu Sīrijā (saite zemāk). Panākumu nav, jo Sīrijas konflikts ir ļoti sarežģīts un tajā saskaras daudzu pušu intereses. Es sīriešus nesauktu par vienotu nāciju, jo tur ir daudz etnisku, politisku un reliģisku grupu (saite zemāk), un nācija ir sadalījusies Asada atbalstītājos un pretiniekos. Manuprāt tas ir iekšpolitisks konflikts, ko nevar noregulēt bez starptautiskas palīdzības.
    https://en.wikipedia.org/wiki/Geneva_peace_talks_on_Syria_(2017)
    https://en.wikipedia.org/wiki/Ethnic_groups_in_Syria

    0
    0
    Atbildēt

    3

    Sskaisle > tonijs 27.04.2018. 11.05

    nē – ja grib – visu var –
    galu galā – ZK Kims ir traks un vēl ar atombumbu – bet redz – kā lietas mainās
    Sīrijā saskaras daudzu ārējo speku – globālo bandītu intereses – un tas traucē risināt iekšējās problēmas

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > tonijs 27.04.2018. 18.26

    “…iekšpolitisks konflikts, ko nevar noregulēt bez starptautiskas palīdzības…” Tieši otrādi. Iekšpolitiskus konfliktus no ārienes atrisināt nevar, vismaz līdz šim tas nav izdevies nekad un nekur. Sīrija tam labs piemērs.
    Ja kāda tauta nespēj sadzīvot savas valsts robežās, tad retos gadījumos iespējama teritoriāla sadalīšana (pat tā reti kad produktīva – sk. abas Sudānas), bet parasti jāļauj risinājumu meklēt un atrast pašiem. Pēc iespējas stingrāk novēršot jebkādu ietekmi no ārpuses, arī iespēju aiznest savus konfliktus uz citām zemēm. Dažreiz tas notiek ilgi un asiņaini, bet iejaukšanās gala rezultātā iznāk vēl asiņaināka un bez rezultāta. Padomāsim, kāda izskatītos Eiropa, ja piemēram, izcili idiotiskajā 30gadu karā būtu no Marsa vai citurienes ieradušies miera ieviesēji, nevis pašiem nāktos kaut ko apjēgt un atjēgties.
    Amerikāņu okupantiem daudz kas ir izdevies Vācijā, Japānā un Dienvidkorejā, bet tas pagātnē un tā bija citāda Amerika. Musulmaņu sabiedrībā, ja tā uzsākusi savstarpēju slepkavošanu, mieru ieviest neizdodas nekad, islama specifikai te laiku netērēšu.

    Dusmupūcīt – Korejas situācija atšķiras principiāli. Tur pēc pamatīga kara amerikāņu imperiālisti ar dzelzs roku nosargāja dienvidu daļu un sargā joprojām. Sīrijā putrojas visi, kam nav slinkums un mēslus taisīt sāka franči, uz to viņi lieli meistari (sk.Vjetnamu, Haiti…). Produktīvākais un galā vismazāk asiņainais risinājums – noslēgt robežas un ļaut pašiem tikt galā. Ja tur grib jaukties un aptaisīties kāda Turcija, Krievija vai Irāna – mums viņiem nav jāpalīdz.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    kolpants > tonijs 29.04.2018. 11.40

    Manuprāt tas ir iekšpolitisks konflikts, ko nevar noregulēt bez starptautiskas palīdzības

    Ирак, Египет, Ливия-как то не очень получается у международной (читай, США и вынужденно ЕС) помощи сделать что-то стабильное и адекватное.
    Потому что эта помощь тоже не скажешь, что сильно объективная. Вот этим поможем, потому что они пообещали с нами дружить, этим не поможем. Ну а потом забудем и пойдем следующим помогать.
    Ливию вот уже забросили, и там сейчас такое творится…

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu