Juta Stīla, bērnu grāmatas autore • IR.lv

Juta Stīla, bērnu grāmatas autore

Angliski un latviski izdotā Putniņa Toma stāstu grāmata var noderēt bērniem, kas grib iemācīties angļu valodu. Labs mācību materiāls arī latviešu bērniem, kuri pameta Latviju, uzskata autore Juta Stīla. Londonā dzīvojošo latviešu meiteni rakstīt pamudināja… trauma sportā. Foto — Alise Šulca, Picture Agency
Ieva Puķe

Pirms desmit gadiem Juta Vējiņa studēja Rīgā, Banku augstskolā. «Bija ekonomikas krīze, draugi, kas strādāja bankās, teica — cilvēkus masveidā atlaiž. Domāju: kad pabeigšu, man būs jāsacenšas ar tiem, kuriem jau ir pieredze.» Dzimtajās Cēsīs viņa bija sākusi trenēties karatē, kikboksā, Rīgā — arī boksā. «Varētu kļūt par boksa treneri,» viņa sprieda. «Bet vajadzētu aizbraukt uz Angliju, noskaidrot, kāpēc viņi uzvar. Arī mēs trenējamies smagi, esam fantastiski sportisti, tomēr — kāpēc mums nav pasaules mēroga panākumu?» (Maira Brieža vārdu Juta bija dzirdējusi jau tolaik, taču viņš vēl neplūca laurus.) «Anglijā atradu labu treneri. Divas reizes kļuvu par Anglijas čempioni amatieru līgā svara kategorijā līdz 63 kg. Kādreiz biju lielāka, resnāka,» pasmaida. «Tas nav tik svarīgi — tagad augsta līmeņa meitenes boksā ir atlētes, nevis izsitējas.» Sportā viņa lietoja pseidonīmu Juta Steel — Juta Tērauds.

Kāpēc angļi uzvar, sapratusi ātri. «Latvijā cilvēkiem trūkst pašapziņas. Vēsturiski izveidojusies attieksme: «ko nu mēs…» Neticam sev, un mums netic. Es tikai karjeras beigās kļuvu par tehnisku sportisti, taču treneris man noticēja. Pienāca pirms pusfināla. «Juta, ja tu uzvari, nākamā cīņa būs par čempiones titulu. Es zinu, tu to vari!» Man kā latvietei šie vārdi nozīmēja daudz.»

Lai varētu trenēties, Juta strādāja nakts darbos — kazino par krupjē, naktsklubu apsardzē. Pārgāja uz MMA: dažādu cīņu apvienojumu. Arī tur uzvarēja BJJ čempionātā, bet diemžēl treniņā salauza rokas īkšķi. Pēc tam «pārtrenēja» ceļgalus. 2016. gadā nācās gulties uz operāciju galda, pēc gada — vēlreiz, ilgi veseļoties mājās. Jutas draugs angļu mūziķis Sems Hārdijs ierosinājis — tev vajadzētu uzrakstīt grāmatu. «Atbildēju kaut ko bērnišķīgu, kā man bieži gadās,» Juta iesmejas, «bet viņš: raksti bērnu grāmatu!» Stundas laikā tapis pirmais stāstiņš par putniņu Tomu. «Man patīk putni, bērnībā tos daudz vēroju. Dzīvoju fantāziju pasaulē, ārā man bija savas mājas, koki.» Juta izdomājusi, ka katram stāstiņam būs morāle. «Piemēram, ko vajag darīt, lai gūtu panākumus sacensībās. Putniņš ceļas agrāk, trenējas vairāk, ēd veselīgāk. Tieši tā man bija bērnībā — ja piepumpēšanās jātaisa 20 reizes, taisīju 21. Ja gribi būt labākais, tā vajag!»

Kad bija gatavi pieci stāsti, Juta feisbukā vienkārši uzrakstījusi izdevniecības Zvaigzne ABC vadītājai Vijai Kilblokai, aizsūtījusi tekstu paraugus. «Viņa atbildēja: labi, kad būsi Latvijā, satiksimies!» Autore joprojām nespēj noticēt, cik viegls bijis ceļš uz Putniņa Toma stāstu grāmatu. «Patika, kā teica viena no manām divām māsām: varbūt panākumu atslēga ir prāts, kas atvērts iespējām?»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu