Baltiešu dārgumi • IR.lv

Baltiešu dārgumi

1
Vilhelms Purvītis, Latvija. Pavasara ūdeņi, 1910. Viens no LNMM dārgumiem, Latvijas mākslas klasika, izvēlēts arī par Orsē muzeja izstādes noslēdzošo darbu. Foto — Ieva Puķe
Ieva Puķe

Izstādi Nepieradinātās dvēseles Francijā Emanuels Makrons un Baltijas prezidenti atklāja kā Eiropas vienotības simbolu. «Kā jūs varat paskaidrot, kāpēc šī māksla mums līdz šim bijusi nezināma?» kuratoram Rodolfam Rapeti jautāja franču mediji

Gandrīz 2000 viesu jau atklāšanas dienā — tāds pirmdien Parīzē bija Baltijas mākslai veltītās izstādes apmeklējums. Nepieradinātās dvēseles — simbolisms Baltijas valstīs aktīvākajā tūrisma sezonā, līdz 15. jūlijam, būs centrālā izstāde vienā no pasaules slavenākajiem muzejiem, Orsē  (Musée d’Orsay). Jau labu laiku gan tā fasādi Sēnas krastā, gan skvēru pie ieejas ir rotājuši milzīgi reklāmas plakāti ar Zemnieku meiteni — vācbaltu izcelsmes Latvijas mākslinieka Johana Valtera 1904. gada darbu.

Tomēr vislielāko uzmanību izstādes atklāšanai pievērsa Francijas prezidenta Emanuela Makrona un trīs Baltijas valstu prezidentu vizīte, kas sekoja pēc oficiālās pieņemšanas Elizejas pilī.

Arī akreditētajiem žurnālistiem tika dota iespēja noskatīties, kā Elizejas pils akmeņiem klātajā pagalmā Parīzes žandarmērijas orķestra mūzikas pavadībā pa vienam melnos limuzīnos iebrauc Kersti Kaljulaida, Daļa Grībauskaite un Raimonds Vējonis. Par spīti uzmācīgajam lietum, uz lieveņa katru atsevišķi sirsnīgi sagaidīja pils saimnieks, iekštelpās arī katram veltīja brīdi individuālai sarunai, kam sekoja kopējas pusdienas.

Trīs Baltijas valstu oficiālajām delegācijām bijušajā dzelzceļa stacijā iekārtotajā Orsē muzejā, kas atrodas 15 minūšu attālumā no Elizejas pils, pievienojās Francijas prezidenta kundze Brižita Makrona un īpašais atklāšanas viesis, baletdejotājs Mihails Barišņikovs. Ekskursiju ciemiņiem vadīja izstādes kurators Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti) un Orsē muzeja direktore Loransa Dekāra (Laurence des Cars). Tai sekoja četru prezidentu uzrunas preses konferencē, Emanuela Makrona aicinājums «tautiešiem atklāt tādus dižus māksliniekus kā [Mikolaju Konstantīnu] Čurļoni, [Jani] Rozentālu un [Kristjanu] Raudu», «kopā atzīmēt Baltijas valstu simtgadi» un «ar šo skaisto mākslu palīdzēt svinēt mūsu kopējo Eiropas projektu».

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu