Balkāni, ak nē, tomēr Baltija!? Šis jautājums neizbēgami izskanēja Vašingtonā aizvadītajā nedēļā, sagaidot ASV prezidenta tikšanos ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas līderiem. Baltija! Mūsu valstu simtgades svinības — lepnums par vērtībām un sasniegto — ir labs iemesls atgādināt par sevi plašajai un ziņu pārblīvētajai pasaulei, uz kuras atbalstu nenoskārstā brīdī mēs ceram.
Kādas bija ASV samita politiskās un tīri sadzīviskās aizkulises, lasiet mūsu reportāžā no Baltā nama. Nedevāmies turp speciāli, bet kā žurnāla priekšrocību izmantojām faktu, ka mūsu kolēģis Māris Diņģelis atrodas Vašingtonā un varēja pievērsties izpētes darbam krietni pamatīgāk, nekā ierodoties tikai uz īso vizītes brīdi. Mārim izdodas kliedēt arī dažu labu mītu, kas radies Rīgā, sēžot uz dīvāna un skatoties televizora ekrānā.
Tramps ir tālu. Bet reizēm šķiet, ka mūsu tiesneši ir vēl tālāk — kādā paralēlajā pasaulē? Nupat šādu sajūtu rada tiesnešu ētikas komisijas lēmums. Tas tapis pēc nesen Ir publiskotā fakta, ka tiesnesis Raimonds Buls, pār kuru krīt gara aizdomu ēna maksātnespējas procesos, paralēli pilna laika darbam tiesā ir arī pilna laika students, apgūstot mediķa arodu.
Kā tas ir iespējams? Kāpēc tiesnesim, kurš iecelts amatā uz mūžu, būtu paralēli darbam jāapgūst cita profesija? Vai, formulējot no sabiedrības interešu viedokļa, — kāpēc Latvijas Republikai būtu jāalgo tiesnesis, kas darba laikā nevis pilda tiešos pienākumus, bet lekcijās studē latīniskos kaulu nosaukumus un aprūpē pacientus slimnīcā? Tiesnešu cunfte lēš, ka tas ir pieļaujami. Dīvains veids, kā stiprināt tiesu sistēmas prestižu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.