Gandrīz kā «čekas maisi» • IR.lv

Gandrīz kā «čekas maisi»

20
Ilustrācija — Shutterstock
Ieva Alberte

Ieviest depozīta sistēmu plastmasas pudelēm, skārdenēm un stiklam — šis uzdevums Saeimai jau divas reizes ir bijis pārāk grūts, tāpēc 15 gadus marinēto jautājumu pat salīdzina ar jutīgo čekas maisu tēmu. Tagad pēc Manabalss.lv iniciatīvas depozīts atkal ir Saeimas darba kārtībā. Vai sistēma ir vajadzīga, un kādi no tās būtu ieguvumi?

Rolands Auza ir jūrmalnieks. Uzņēmējs. Pirms pāris gadiem, staigājot pa mežu, viņu nokaitināja tukšās plastmasas pudeles. Lai gan bija pagājis tikai mēnesis kopš Lielās talkas, kurā arī viņš savāca daudz atkritumu, tie atkal bija visapkārt.

Rolands nolēma portālā Manabalss.lv pieteikt iniciatīvu «Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojuma nodošanu». «Nē, neesmu nekāds sabiedriski aktīvais, neeju piketos. Man vienkārši nav saprotams, kāpēc Latvijā nav depozīta sistēmas. Nesen ciemojos pie māsīcas Vācijā un izmēģināju automātus. Tik ērti!» atceras Rolands. 2016. gada 26. maijā viņš pieteica savu ideju. Tā savāca vajadzīgos 10 000 parakstu un pirms gada martā nonāca Saeimā. Rolands saprata, ka pašam nebūs laika pārstāvēt ideju, tāpēc deleģēja to biedrībai Zaļā brīvība.

Jānis Brizga ir Zaļās brīvības vadītājs un līdz šim jau trīs reizes bijis Saeimā skaidrot depozīta sistēmas plusus. Pirmkārt, tas veicinās šķirošanu, par ko uzzinās arī cilvēki, kurus tas iepriekš nav interesējis. «Depozīta sistēma motivēs tos, kuriem vide īsti nerūp,» Brizga skaidro. 10 centu, ko pircējs atgūtu par nodoto pudeli, ir reāla nauda. Otrkārt, tiks otrreiz pārstrādāts dzērienu iepakojums. Treškārt, vidē nenonāks vairs tik daudz plastmasas, kura sadalās ļoti lēni, aptuveni simt gadus. Bēdīgākais ir fakts, kas lasāms Eiropas Komisijas piedāvātajā plastmasas pārstrādes stratēģijā: ik gadu vidē nonāk aptuveni pieci miljoni tonnu mikroplastmasas daļiņu. Marta sākumā Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka analizēs plastmasas piesārņojumu dzeramajā ūdenī. Tā bija reakcija uz starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas projektā atklāto deviņās lielākajās valstīs — izrādās, 90% no populārākajiem pudeļu ūdeņiem atklātas plastmasas mikrodaļiņas, un to koncentrācija bijusi divreiz lielāka nekā krāna ūdenī.

Depozīta sistēmas ieviešanu atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kura virza likuma grozījumus, lai šovasar Saeima varētu balsot «par» vai «pret». Tā būs jau trešā reize, kad depozīta sistēma «iešķirosies» 100 galvām lemšanai. Izskatās, ka lobiji, pretinieki un atbalstītāji būs tie paši vecie, kas visus šos 15 gadus.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu