Stāsts par Latvijas Šveici ir beidzies • IR.lv

Stāsts par Latvijas Šveici ir beidzies

5
Ilustrācija — Frank & Stein
Indra Sprance

Pēc ASV pārstāvju vizītes valdība gatava izslēgt naudas mazgātavu — nerezidentu apjoms bankās dramatiski jāsamazina līdz 5%

Divi mēneši — tik daudz laika ir Latvijai, lai reālos darbos apliecinātu politisko gribu izskaust naudas atmazgāšanu ar banku starpniecību. Pēc ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieka pretterorisma jautājumos Maršala Bilingslija vizītes pagājušajā nedēļā faktiski ir pārvilkta trekna svītra nerezidentu biznesam: vai nu Latvijas kontrolējošās iestādes pašas pieliks tam punktu, vai pārskatāmā nākotnē varam sagaidīt jaunas sliktās ziņas Latvijas finanšu sektoram, kā tas jau noticis ar ABLV.

Ātri, bet bez panikas

Pēc ASV finanšu uzrauga FinCEN iznīcinošā ziņojuma par sistemātisku naudas atmazgāšanu un Ziemeļkorejas sankciju pārkāpšanu trešajā lielākajā Latvijas bankā, kas pāris nedēļās noveda ABLV līdz likvidācijai, Latvijas amatpersonas ar nepacietību gaidīja Rīgā ierodamies ASV Finanšu ministrijas pārstāvjus. Oficiālā informācija par vizīti ir skopa, tomēr Ir izdevās noskaidrot galvenos partneru vēstījumus un Latvijas valdības atbildes.

Galvenais — tuvāko mēnešu laikā Lat-vijai skaidri jādemonstrē reāla rīcība naudas atmazgāšanas izskaušanā. Pēc iestāšanās OECD paustie solījumi pakāpeniski divu gadu laikā samazināt nerezidentu biznesa apmēru Latvijas bankās un plāns līdz nākamā gada beigām čaulas kompāniju apjomu samazināt līdz 20% tagad ir nolikti malā. «Pēc pagājušās nedēļas ir skaidrs, ka tas nav pietiekami ambiciozs plāns,» pirmdien Ir apliecināja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Tagad mērķi ir skarbi. «Šobrīd ir ļoti īsā laikā būtiski jāsamazina ne tikai čaulu apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā. 5% — tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk,» viņa sacīja. Šī mērķa sasniegšanai ir «daži mēneši laika, lai to izdarītu, neceļot arī lieku paniku».

Latvijas finanšu sektors būtībā iedalāms divās grupās — dažas lielās bankas apkalpo vietējo tirgu, bet virkne kredītiestāžu pamatā orientējas uz ārvalstu klientiem. Nerezidentu īpatsvars banku sektorā kopumā ir ļoti liels — to veiktie maksājumi pērn veidoja 40% no visa transakciju apgrozījuma, un arī noguldījumu īpatsvars ir ap 40%. Lielākā daļa šo nerezidentu naudas plūst tieši caur čaulas kompānijām — piesega firmām bez reālas darbības, ko mēdz izmantot nelikumīgas naudas legalizēšanas shēmās. Kopējā banku sektorā čaulu īpatsvars veido 37%.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu