Sestdienas zupa • IR.lv

Sestdienas zupa

Foto — Martin Godwin
Pauls Bankovskis

Angļu rakstnieka Iana Makjuana zivju zupas recepte sastopama ne vienā vien interneta vietnē

Tas notika kādā sestdienā pirms vairākiem gadiem reisā no Londonas uz Rīgu. Lidmašīna uzņēma augstumu, pēc brīža nodzisa gaismas zīmes par piesprādzēšanos, un tas nozīmēja, ka stjuartes drīz sāks iznēsāt dzērienus un ēdienus. No somas izvilku pirms pāris dienām Čaringkrosroudas Foyles grāmatnīcā nopirkto angļu rakstnieka Iana Makjuana romānu Sestdiena (latviešu valodā iznāca 2007. gadā). Pirms tam biju lasījis Makjuana Svešinieka mierinājumu, Melnos suņus, Amsterdamu un Piedošanu, un mani interesēja, kāds gan būs stāsts, kura darbība risinās vienā dienā — 2003. gada 15. februārī, kas, protams, bija sestdiena.

Romāna centrālais tēls ir sekmīgs neiroķirurgs Henrijs Perouns. Viņam nekā netrūkst — vismaz klasiski mietpilsoniskā nozīmē: panākumi profesionālajā karjerā un laba iztikšana, dzīvoklis Londonas centrā, divi pieauguši bērni — viens gūst panākumus dzejā, otrs mūzikā — un regulāras nodarbības skvošā. Tomēr dažādas ļaunu vēstošas zīmes kopš 2001. gada 9. septembra viņa sirdī viesa nemieru, ka ierastā pasaules kārtība ir sākusi ļodzīties. Kā apstiprinājumu aizdomām viņš pa sava mājokļa logu redz aizdegušos lidmašīnu, kas, kā Perouns vēlāk uzzina no ziņām, veikusi piespiedu nosēšanos un bijusi no Rīgas. Vēl pamatīgāk viņa nemieru nostiprina pa televizoru redzamais un uz ielas novērotais — viņš nonāk pret Irākas karu vērstas demonstrācijas ņudzeklī.   

Liesmu apņemtas lidmašīnas nav tas, par ko gribētos lasīt lidojuma laikā, taču tālākie notikumi līdzēja ātri vien šo starpgadījumu aizmirst. Pēc skvoša spēles Perouns dodas iepirkt produktus vakariņām, un brauciena laikā notiek satiksmes negadījums, kurā viņš aci pret aci saduras ar sadzīvisku ļaunumu — par tā iemiesojumu kļūst agresīvi noskaņots un nervozs jauns vīrietis.

Tagad, pēc trīspadsmit gadiem, to visu es atsaucu atmiņā, vienīgi pāršķirstot romānu, jo vienīgais, kas atstājis paliekošu nospiedumu manā prātā, ir Henrija Perouna gatavotās zivju zupas recepte. Iana Makjuana mērķis, romānā iekļaujot tik detalizētu ēdiena gatavošanas aprakstu, ir skaidri nojaušams. Viņam acīmredzot jau pirmsinstagrama un citu sociālo tīklu laikmeta bija šķitis, ka ēdiena gatavošana spilgti raksturo buržuāziski dīkdienisko ikdienību, kurā laikietilpīga nodarbošanās ar kulināriju kļūst nozīmīgāka par televizora ekrānā nemitīgi zibošajām ziņām.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu