Miera sarunas

Izstājoties no kara, Krievija atsakās no vācu okupētajām impērijas teritorijām — arī no Latvijas

Vācu okupācijas iestādes atkal atļāva Valkā izdot lielinieku aizliegto laikrakstu Līdums, kas līdz 1917. gada 5. decembrim iznāca kā Latviešu zemnieku savienības izdevums. Pirmais numurs iznāca 1. martā, bet jau bez norādes par saistību ar politisku partiju. Tā titullapā parādījās informācija — Politisks, sabiedrisks un literārs dienas laikraksts. Arī saturā netrūkstoša bija nodeva jaunajai varai, piemēram, pateicības vārdi vācu karaspēkam par atbrīvošanu.

3. marts. Nozīmīgākais marta pirmās nedēļas notikums bija 3. martā starp Padomju Krieviju un Centrālā bloka valstīm, to skaitā Vāciju, parakstītais Brestļitovskas miera līgums. Ar to Krievija oficiāli izstājās no Pirmā pasaules kara. Līgumā iekļautie punkti apstiprināja, ka Krievija atsakās no plašām vācu armijas okupētajām bijušās impērijas teritorijām, arī no Latvijas, par labu Vācijai, kas savukārt nekavējās un turpināja ieviest savas pārvaldes principus okupētajās zemēs. Šajā līgumā Vācijas iesniegtos priekšlikumus 24. februārī bija apstiprinājusi Deputātu padomju centrālā Izpildu komiteja Petrogradā. Nākamajā dienā Tautas komisāru padomes pilnvarota delegācija devās ceļā uz Brestļitovsku. Vēl līdz līguma parakstīšanai vācu karaspēks ieņēma Narvu, pietuvojoties Petrogradai.

Latvijas vēstures kontekstā svarīgs bija arī līguma 8. punkts. Tajā bija noteikts, ka abu pušu karagūstekņi tiks atbrīvoti un varēs atgriezties dzimtenē. Šo iespēju izmantoja arī Krievijas armijā dienējušie latviešu karavīri, to skaitā latviešu strēlnieki, kuri 1918. gada beigās būs nozīmīgs spēks, sākot formēt jaunās Latvijas valsts bruņotos spēkus.

Brestļitovskas miera līgumu anulēja 1918. gada 11. novembrī parakstītais Kompjeņas pamiera līgums, kas apstiprināja Vācijas kapitulāciju Pirmajā pasaules karā.