Banku biznesā katrs lieks vārds var maksāt dārgi, tāpēc nav brīnums, ka banku uzrauga FKTK vadītājs Pēters Putniņš nav pļāpīgs. Pirmajā lielākajā intervijā pēc ABLV kraha, ko viņš šonedēļ sniedza mūsu žurnālam, jāmāk lasīt arī starp rindām.
Uz galveno jautājumu — vai FKTK lēmums par ABLV atstāšanu bez soda pērn nebija kļūda, kas pielika punktu ASV finanšu uzraugu pacietībai, — viņš atbild ar jurista precizitāti. Vienlaikus atzīstot: amerikāņu lēmums ir arī politisks solis, kas Latvijā jāvērtē ne jau tikai kontroles dienestiem, bet valdībai. Kopš neatkarības atgūšanas Latvija izvēlējusies ļoti liberālu banku sektora attīstības ceļu, un neviens politiski nav deklarējis šī «visi laipni aicināti» kursa maiņu. Vai beidzot ir laiks atzīt, ka naudas atmazgāšana nav tas zelta pamats, uz kura būvēt Latvijas labklājību?
Klusais un dziļais ūdens ir arī olimpisko spēļu medaļnieks Jānis Strenga, kas iestūma Latviju bronzā. Bobslejisti izcīnīja šoreiz vienīgo mūsu godalgu, tāpēc Oskara Melbārža pārinieks tagad nonācis mediju starmešos. Kautrīgākais no visas blices, viņš vārdos nav dāsns, līdz ar to retais zina, kādu apņēmību sports prasa no puiša, kurš bobslejā nonācis nejauši un spējis turpināt karjeru, par spīti slimībai. «Jānis ir pierādījums tam, ka cilvēka iekšējās rezerves un spējas mobilizēt sevi ir neaprakstāmas. Fantastika!» priecājas Zintis Ekmanis. Bet Jāņa mammas Sandras teiktais ir ne tikai labs padoms, kā izaudzināt izcilu sportistu, bet tikpat labi noderēs arī banku biznesā, politikā un citur: «Mums ģimenē ir tikai viens noteikums: ja darām, tad līdz galam un labi.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.