Rūpniecību ceļ celtniecība • IR.lv

Rūpniecību ceļ celtniecība

2
"New Hanza City" teritorija, kur bija plānots, ka līdz 2021.gadam būs uzbūvēta 16.stāvu "ABLV Bank" centrālā ēka, sešstāvu biroju ēka, Laikmetīgās mākslas muzejs, pilsētas parks, ekskluzīvu "park house" tipa māju kvartāls un vidējās klases dzīvojamo māju kvartāls. Foto: Kaspars Nordens, LETA
Pēteris Strautiņš

Apstrādes rūpniecības izlaide janvārī pret iepriekšējo mēnesi saruka par skaudriem 2,3%, bet pieaugums gada griezumā par 4,2% ir vājākais kopš 2016. gada augusta. Apgrozījums apstrādes rūpniecībā janvārī audzis daudz straujāk par izlaidi jeb par 10,3%, starpība pārsniedz ražotāju cenu inflāciju. Arī mēneša griezumā apgrozījums audzis par 2,7%, krasi kontrastējot ar ražošanas izmaiņām. Tas rāda, ka sarežģījumi šoreiz bijuši drīzāk nevis pieprasījuma, bet piedāvājuma pusē, jo īpaši kokapstrādē, kur šajā laikā daļā uzņēmumu strauji tukšojās gatavo produktu noliktavas.

Nozaru rezultāti janvārī krasi kontrastē

Kokapstrādē izlaide gada griezumā samazinājās par 1,0%, kas ir svarīgi, jo tā joprojām ir lielākā rūpniecības nozare. Šis, par laimi, bija pēdējais mēnesis, kad ražošanu ietekmēja ziemas vēlā iestāšanās. Februārī laika apstākļi mežistrādei turpretim bija izcili piemēroti, tā kā zaudētais tiks atgūts. Gada griezumā mīnusos ir arī vieglā rūpniecība, un viens no skaidrojumiem varētu būt minimālās algas paaugstināšana, kura dažus uzņēmumus varēja mudināt sašaurināt darbību, bet dažos gadījumos pat “noslepenot” visu ražošanas procesu, šuvējiem strādājot no mājām.

Ne īpaši veiksmīgs janvāris bija arī mašīnbūvei, salīdzinājumā ar decembri izlaide saruka, bet gada pieaugums samazinājās. Tā uzskatāma par sagadīšanos, jo pēc lieliskā 2017. gada šīs nozaru grupas kāpuma potenciāls arī šogad ir ļoti labs —pieprasījums ir spēcīgs, uzņēmumi ziņo par daudz jauniem investīciju projektiem. Apstāklis, kas bieži netiek novērtēts — ja 2010. gadā mašīnbūve un metālapstrāde, ķīmija un farmācija bija ~20% no rūpniecības, tad šogad to daļa ir ap 30%. Šīs ir nozares ar augstu potenciālo pieauguma tempu. Tālāka kāpuma iespējām kokapstrādē un pārtikas pārstrādē esot diezgan ierobežotām, šo nozaru loma pieaugs.

Straujš kāpums gada griezumā jeb 14,5% ir nemetālisko minerālu ražošanā, kas galvenokārt ir būvmateriāli, kā arī mašīnbūves komponentes. Celtniecības pakalpojumu eksportam augot, citās valstīs izteikti uz iekšējo tirgu orientētā būvmateriālu ražošanas nozare pie mums kļūst izteikti eksportējoša un mazāk atkarīga no ierobežotā iekšējā tirgus. Ir dzelzsbetona konstrukciju ražotāji, kuru jaudu noslodzes grafiks iesniedzas tālu 2019. gadā. Ļoti labs, ar 27,6% gada pieaugumu janvāris bijis arī ar celtniecību izteikti saistītajai ķīmijas produktu ražošanai.

Celtniecības bums sekmē mēbeļu ražotāju attīstību

Veiksmīgi, ar 10,3% pieaugumu gads sācies mēbeļu ražotājiem, kuriem arī tuvākā nākotne solās būt laba, lielā mērā pateicoties tam pašam iemeslam — celtniecības bumam Latvijā un reģionā. Pagājušajā gadā mēbeļu izlaide auga par 5%, galvenokārt pateicoties panākumiem eksporta tirgos. 2018. gadam sākoties (līdzīgi kā pirms gada) uzņēmumu prognozes vēsta par mērenu ražošanas pieaugumu. Pērn izteiktās prognozes attaisnojās. Vismaz puse no asociācijas eksportējošajiem biedriem ir kāpinājuši eksporta apgrozījumu. Pieaugums ir diezgan vienmērīgs dažādās produktu grupās — masīvkoka, plātņu, liekti līmētā finiera, mīksto mēbeļu ražošanā.

Uzņēmumu rezultātus lielā mērā ietekmē veiksmīgs pārdošanas darbs. Priekšrocība ir spēja piesaistīt ilgtermiņa partnerus ar stabilu pasūtījumu plūsmu, ko spējis, piemēram, Daiļrade Koks. Nozares asociācija šobrīd strādā pie kopīga zīmola veidošanas, lai palīdzētu biedriem eksporta tirgos, paaugstinot ražotāju uzticamību un radot priekšstatu par augstu kvalitāti.

Nozares uzņēmumiem jāpadomā par stratēģijas neiespējamā vidusceļa risku. Pērn strauji audzis uzņēmums, kas kļūst par nozares vadošo spēlētāju — Mālpilī strādājošais Kvist, tas palielinājis apgrozījumu par 13%. Lielus investīciju plānus īsteno vēl viens līderu trijotnes pārstāvis — Avoti SWF. Strauji attīstās lielie ražotāji Lietuvā, kuri ziņo par jaunu rūpnīcu plāniem. Šiem uzņēmumiem ir pietiekami resursi, lai profesionāli strādātu eksportā, investētu automatizācijā, kompensējot darbaspēka izmaksu kāpumu. Augot ienākumu līmenim un līdz ar to mēbeļu pieprasījumam, būs iespējas arī mazajiem uzņēmumiem, kuri var izgatavot individuāli piemērotas un dārgas mēbeles. Lielāki riski ir uzņēmumiem, kuru stratēģija paliek it kā karājoties gaisā starp šiem virzieniem.

Sagaidāms, ka rūpniecības izlaide šogad kopumā augs par 6-7%, tātad nedaudz lēnāka nekā aizvadītajā gadā.

 

Autors ir Luminor bankas ekonomists

Komentāri (2)

J.šveiks 06.03.2018. 16.58

celtniecības bums vislabāk atrisina naudas mazgāšanu , pirmkārt jau tenderi , kuriem galu nevar saskatīt , rezultātā partija saņem vzjatku un nolobē šo projektu, saskrūvē tāmi do ņemogu , atšķir 20% zināmajiem zēniem un lietas notiek… kā vienmēr

+2
0
Atbildēt

0

kolpants 06.03.2018. 18.28

viens no skaidrojumiem varētu būt minimālās algas paaugstināšana, kura dažus uzņēmumus varēja mudināt sašaurināt darbību, bet dažos gadījumos pat “noslepenot” visu ražošanas procesu, šuvējiem strādājot no mājām.

Хм, получается, что эти предприятия работали с настолько минимальной рентабельностью, что относительно невысокое повышение минимальной зарплаты их так подрезало?

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu