Te nav muzejs! • IR.lv

Te nav muzejs!

1
Linards Rozentāls. Foto — Alise Šulca, Picture Agency
Anda Burve-Rozīte

Rīgas Lutera draudzes virsmācītājs Linards Rozentāls par baznīcas kompetenci mūsdienu pasaulē un milstošo trimdas sajūtu

Tērpies ar neformālu eleganci, Torņakalna baznīcas draudzes nama minimālistiskās arhitektūras ietvarā Rozentāls šķiet kā paša vēlāk intervijā attēlotās nākotnes baznīcas dzīvs piemērs: tepat blakus ikvienam, nevis hierarhiskā augstumā. Vairākkārt sarunā viņš atsaucas uz Lutera laika reformām baznīcā un saskata, ka baznīca arī tagad tuvojas jaunam pagrieziena punktam. Arī Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Ilgus gadus institūcijas iekšienē konservatīvos uzskatus pārstāvošie mācītāji nav spējuši rast kopsaucēju ar liberālāk domājošajiem kolēģiem. Abu pušu atšķirīgie argumenti publiski pausti sieviešu ordinācijas un seksuālo minoritāšu tiesību jautājumos, bet gluži nesen — par Stambulas konvenciju.

Februāra vidū vēl kāds skaļš notikums: par aiziešanu no mācītāja amata paziņoja Juris Rubenis. Viņš īpašu asu kritiku izpelnījās par jaunāko grāmatu Viņa un Viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss — izskanēja pat aicinājumi to sadedzināt. Rubenis pats atturējās savu lēmumu plašāk komentēt, bet harismātiskā mācītāja kolēģi publiski pauda viedokli, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā jaušami centieni atbrīvoties no citādi domājošajiem. Šonedēļ 15 mācītāji izplatīja vēstuli ar kritiku baznīcas autoritātajam vadības stilam un aicināja kolēģus uz atklātu diskusiju. Arhibīskaps Jānis Vanags pārmetumus noraidīja un publiski sacīja, ka luteriskā baznīca Latvijā nav vis «nozagta» noteiktās teoloģiskās interesēs, bet liberālākiem mācītājiem esot grūti samierināties ar mazākuma lomu.

Viens no vēstules iniciatoriem Rīgas Lutera draudzes virsmācītājs Linards Rozentāls intervijā iezīmē, kādu viņš redz nākotnes baznīcu un kādas pārmaiņas nepieciešamas, lai baznīca būtu laba komandas spēlētāja līdz ar citiem mūsdienu sabiedrību virzošajiem attīstības aspektiem.

Kādi, jūsuprāt, patlaban ir lielākie kristīgās ticības izaicinājumi?
Domāju, ka viens fundamentāls izaicinājums un arī iespēja ir tēma, kas iezīmējās jau laikmetā, kad kristietība sāka zaudēt galveno realitātes skaidrotājas lomu, iepriekš neapšaubīto kompetenci to darīt. Pēdējo gadsimtu laikā piedzīvots, ka garīgums, specifiski Eiropas kontekstā — kristīgais garīgums, grib saprast, kāda ir tā kompetence jaunajos apstākļos. Kā tā var būt noderīga līdzās zinātnēm?

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu