Mūsu kaimiņvalsts Japāna • IR.lv

Mūsu kaimiņvalsts Japāna

6
Artis Pabriks. Publicitātes foto
Artis Pabriks

Pirms gadiem, viesojoties Japānā, kā Latvijas ārlietu ministrs tiku uzaicināts uz svinīgām vakariņām pie tā laika Japānas ārlietu ministra Taro Aso. Cita starpā, Taro Aso bija pazīstams ar savu tajā laikā publicēto viedokli “Brīvības un Labklājības Arka – Japānas diplomātiskie horizonti”, kurā tika pausts viņa viedoklis par starptautisko multilaterālismu. Mūsu attiecības bija veidojušās draudzīgā un koleģiālā gaisotnē, tādēļ atļāvos pajokot, ka Latvija un Japāna ir gandrīz kaimiņi, jo mūsu starpā ir tikai viena valsts. Šķiet, ministram un japāņiem šis joks gāja pie sirds. Tomēr, tas nebija tikai joks.

Japāna, lai arī fiziski atrodas Eirāzijas kontinenta otrā pusē, pēc savām vērtībām un politiskās kultūras ir Eiropai vislīdzīgāk domājošā valsts Āzijā un viena no spēcīgākajām ekonomikām pasaulē. Tieši šo iemeslu dēļ Eiropas Komisija 2013. gadā uzsāka sarunas par ekonomisko partnerattiecību līguma noslēgšanu ar Japānu, kas tika pabeigtas pagājušā gada nogalē. Nolīgums līdz Eiropas Parlamenta plenārsēdei varētu nonākt vēl šogad un stāties spēkā nākamā gada laikā.

Tas padarīs tirdzniecību starp Eiropas Savienību (ES) un Japānu vienkāršāku, atceļot barjeras, uzturot ļoti augstus tirdzniecības standartus un vērtības. Būtiski, ka nolīguma noslēgšana sūtīs arī spēcīgu signālu par to, ka divas no lielākajām pasaules ekonomikām neatbalsta protekcionismu, bet gan attīstību un savstarpēju sadarbību. Jau šobrīd ES uzņēmumi katru gadu uz Japānu eksportē preces vairāk nekā 58 mljrd. un pakalpojumus vairāk nekā 28 mljrd. apmērā.

Šo notikumu kontekstā jāatceras, ka Japāna ir bijusi arī uzticama Latvijas partnere. De facto Japāna Latviju atzina jau 1919. gada 10. janvārī, nepilnus 2 mēnešus pēc valsts proklamācijas, līdzīgi rīkojoties arī pēc neatkarības atgūšanas.

Kopš vēstniecību atvēršanas Rīgā un Tokijā Latvijas un Japānas divpusējās attiecības ir strauji gājušas kalnup. Jau 2007.  gadā Latviju apmeklēja Viņa Majestāte Japānas imperators Akihito un Japānas imperatore Mičiko. Tāpat, svinot Latvijas valstiskuma simtgadi, ir būtiski atcerēties, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, Japāna vairākkārt ir piešķīrusi tehnisko palīdzību, piemēram, Latvijas Nacionālajai operai, Liepājas Simfoniskajam orķestrim, Latvijas Kinofotofono dokumentu arhīvam un Latvijas vēstures muzejam, palīdzot mums saglabāt kultūrvēsturisko matojumu un uzturēt dzīvas kultūras vērtības, kurām viņi paši savā valstī piešķir milzīgu nozīmi. Interesanti, ka Japānā ir izveidojusies plaša Latvijas draugu kopa, tajā skaitā koris, kas izpilda latviešu dziesmas, un skautu un gaidu kustība ar vēsturiskiem un emocionāliem kontaktiem ar Latvijas skautu un gaidu kustību.

Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, arvien vairāk ir nostiprinājušies arī mūsu ekonomiskie sakari, eksporta un importa apjomam pieaugot aptuveni divas reizes. 2016. gadā Latvijai bija pozitīva tirdzniecības bilance, un kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedz 66,07 milj. eiro. Uzņēmēju aprindās, kuri ir mēģinājuši iekarot Japānas tirgu, ir labi zināms, ka šis ir liels un stabils tirgus, taču viens no grūtāk pieejamajiem. Iemesli – japāņu tradicionālā piesardzība pret visu jauno un augstās kvalitātes prasības.

Es ļoti ceru, ka ES-Japānas ekonomisko partnerattiecību līgums būs spēcīgs atspēriena punkts arī Latvijas uzņēmējiem un ka abu valstu politiskajām un ekonomiskajām saitēm nozīmīga būs bijusi arī nesenā Japānas premjera Šinzo Abes vizīte Rīgā.

Daudzu gadu gaitā, sekojot Japānas kultūras un politikas notikumiem, man šķiet, ka par spīti daudzām atšķirībām mūsu tautām piemīt gan līdzības, gan abpusēja interese vienai par otru, ko ir iespējams pārvērst arī ekonomiskā ieguvumā. Japāņus, nenoliedzami, fascinē latviešu kultūras tradīcijas – dainas, koru māksla, dziesmu un deju svētki, kā arī Latvijas daba un spēja dzīvot saskaņā ar to. Savukārt latviešus pievelk japāņu līdz perfektumam noslīpētās tradīcijas, izcilā virtuve, tehnoloģiskā attīstība un spēja modernā valstī vienlaikus apvienot šķietami nesavienojamas lietas – dziļu uzticību savām tradīcijām un ekselenci modernajās tehnoloģijās. Līdz ar to kultūru, tūrismu, ekoloģisko saimniekošanu un tehnoloģijas redzu kā kopīgos saskarsmes punktus arī ekonomisko attiecību veidošanā.

Laikā, kad pasaule, iespējams, piedzīvo tektoniskas izmaiņas politikā, ekonomikā, sadzīvē un dabā, tikai sadarbojoties ar pārbaudītiem partneriem un draugiem, ir iespējams šos izaicinājumus veiksmīgi pārvarēt. Beigu beigās mēs esam gandrīz kaimiņi.

 

Autors ir Eiropas Parlamenta deputāts

Komentāri (6)

andrejs 15.02.2018. 23.58

Kā man derdzas šī prokrieviskā sociķa prātuļojumi…

+1
-2
Atbildēt

1

    tonijs > andrejs 16.02.2018. 06.42

    Kas ir tavas autoritātes- Dzintars, Iesalnieks un Parādnieks? Tev te daudz kas derdzas, bet tu visu laiku lien atpakaļ, laikam būsi mazohists.

    +2
    -1
    Atbildēt

    2

    QAnon > tonijs 16.02.2018. 13.31

    Pabriķa lomu latviešu zemes dāvināšanā ienaidniekam neviens nav noliedzis un viņa vandālisma aktu, kā žoga likšana ap Brīvības pieminekli 16. martā, arī. Tas viennozīmīgi ierindojams Ždanokas, Urbanoviča, Šlesera, Dombrovska, Freimanes un Zatlera barā.
    Pabriks un Zatlers apmeklē čekistu rīkotās “lūgšanu brokastis”: https://www.lugsanubrokastis.info/2007

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > tonijs 16.02.2018. 15.22

    andrejam patīk tīra manta – biedra putina runas
    tā aptrakuši ar to putinu, ka pat savu biedru ulmani citēt aizmirsuši – nu naciķi jau tomēr …

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

QAnon 15.02.2018. 15.10

Japānu un Latviju vienoja tas, ka mums nebija atrisināti robežjautājumi ar absolūto ļaunumu, visa dzīvā ienaidnieku, fašistu Krieviju. Japānai ne prātā nenāk atteikties no savas teritoriālās integritātes un visai drīz tā atgūs ne tikai četras Kuriļu salas, bet pievienos sev arī Sahalīnu, Kamčatku un Ohotskas jūras piekrasti un likumīgi varēs pretendēt arī uz Abreni, no kuras par labu ienaidniekam atteicās mūsu dzimtenes nodevēji.

0
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu