Pasaka par labo • IR.lv

Pasaka par labo

1
Publicitātes foto
Kristīne Simsone

Filma Ūdens forma pārsteidz ar vērienu un saviļņojošu stāstu

Izmirstoša parādība — izklaides kino lielfilma, kas ir oriģināls autordarbs, nevis bezpersonisks grāvējs vai izsmeltu ideju turpinājums. Meksikāņu režisora Giljermo del Toro kinofilma Ūdens forma (The Shape of Water) ir aizkustinošs stāsts par mīlestību, līdzvērtību, dažādību un, beigu beigās, arī par cilvēcību kā visaugstāko no vērtībām.

Laiki un tikumi mainās

Giljermo del Toro stilu var pielīdzināt kinematogrāfiskām brīnumpasakām, kurās neatkarīgi no žanra ir labi pazīstams viņa rokraksts. Tas strāvo gan gotiskās šausmu filmās (Purpura smaile), tumšos fantāzijas darbos (Pāna labirints) un arī supervaroņu grāvējos (Ellespuika). Arī Ūdens formā režisora izdoma un atmiņas par pagājušā gadsimta vidus B kategorijas filmām sastopas ar modernās kinematogrāfijas nu jau, šķiet, neierobežotajām iespējām radīt visdažādākās formas un tekstūras.

Tiesa, stāsts par 60. gadu kosmosa izpētes centrā strādājošas sievietes Elaizas sastapšanos ar pārdabisku radību rit pilnīgi citā noskaņā nekā «veco laiku» filmās: del Toro kinodarbā izpētei sagūstītais Amazones ūdensvīrs nav agresīvs briesmonis, bet gan situācijas ķīlnieks un nevainīgs upuris. Tādu viņu redz tikai Elaiza (Sallija Hokinsa), kura, pārvarot pirmās bailes, šo radību ierauga cilvēciskā gaismā un ar to satuvinās.

Šo pārcilvēcisko būtni pilnīgi pretēji atainoja pazīstamais 50. gadu zinātniskās fantastikas režisors Džeks Arnolds; ūdensvīra tēlu del Toro ir aizguvis no Arnolda filmas Radība no melnās lagūnas (Creature From the Black Lagoon, 1954).

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu