Kad Agita Ābele ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā satiks Latvijas daiļslidotājus Denisu Vasiļjevu vai Diānu Ņikitinu, noteikti viņiem uzsmaidīs. Fakts, ka pēc 24 gadu pārtraukuma mūsu valsts daiļslidotāji dodas uz olimpiskajām spēlēm, pavēris iespēju tajā piedalīties arī viņai. Agita Ābele ir vienīgā augstākā līmeņa Starptautiskās Slidošanas asociācijas tiesnese individuālajos un pāru slidojumos Latvijā, kas tiesājusi Eiropas un pasaules čempionātus.
Jau gandrīz 20 gadus Agita strādā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Doktora grāds pedagoģijā, maģistra grāds psiholoģijā, daudzi zinātniskie darbi un pasniedzējas darbs bruģējis ceļu līdz profesores amatam. «Akadēmiskā pieredze palīdz tiesneša darbā, jo noliek vietā pie kritērijiem, skaitļiem, faktiem un teorijas,» viņa saka. Viņas stāstītais par daiļslidošanas vērtēšanas kritērijiem šķiet līdzvērtīgs augstākajai matemātikai. No galvas jāzina ne tikai simtiem tehnisko parametru, bet ir jābūt arī lieliskai izpratnei par slidošanas prasmēm, elementu izpildījumu, priekšnesuma kompozīciju, mūzikas izjūtu. Vai tik skrupulozi vērtējot sniegumu, ir kaut mazākās iespējas aizmirsties un baudīt? «Labu, prasmīgu meistaru sniegumu arī tiesājot var izbaudīt,» saka Agita. «Taču empātija tiesnesim jānoliek malā.»
Lai gan Agita pirmo reizi brauc uz olimpiskajām spēlēm, debitanta sajūsmas viņā nav. «Ceru, ka varēšu baudīt atmosfēru, bet darbs olimpiskajās spēles ne ar ko neatšķiras no citām augsta ranga sacensībām.» Agita jau četrus gadus ir augstākās kategorijas tiesnese.
Agita ar daiļslidošanu sāka nodarboties piecu gadu vecumā. Viņa ir bijusi Latvijas čempione daiļslidošanā, taču, kad sportistei bija 19 gadu un viņa bija Sporta pedagoģijas akadēmijas studente, potītes lūzums piespieda pārtraukt karjeru. Taču izlēma kļūt par sertificētu treneri un līdz pat šai dienai palīdz citiem apgūt slidošanas prasmes. Būdama uz ledus vismaz divreiz nedēļā, arī pati izslidojas. «Katram ir sava aerobika: vienam trenažieru zāle, otram pilate vai joga, bet man — daiļslidošana,» saka Agita. Pēc viņas vārdiem, pēdējo gadu laikā daiļslidošana, tāpat kā daudzi citi sporta veidi, augstu sasniegumu līmenī pietuvojušies cilvēka maksimālo spēju robežām. Lai ilustrētu izmaiņas, viņa kā piemēru min lēcienus — kādreiz divu apgriezienu lēciens bija lielas meistarības apliecinājums, tagad augstākā līmeņa sacensībās vērtē četru apgriezienu lēcienu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.