Somiju sašķeļ pilsoņu karš, Krievijā dibina sarkano armiju, Latvijā lielinieki revidē skolu programmas
Janvāra beigās, februāra sākumā Latvijā prese ziņoja par notikumiem Somijā, kur sācies Pilsoņu karš. 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments apstiprināja Senāta pieņemto Somijas neatkarības deklarāciju, pret to balsoja sociālisti. Iekšpolitiskā situācija saasinājās 1918. gada janvārī — sākās sadursmes starp Balto gvardi, kas kontrolēja jaunās valsts centrālo un ziemeļu daļu, un Sarkano gvardi, kas kontrolēja lielās pilsētas un industriālos centrus dienvidu daļā. 28. janvārī Helsinkos (tolaik Helsingforsa) varu pārņēma lielinieciskie spēki. Baltās gvardes atbalstītie politiskie spēki pārcēlās uz Vāsu.
Par šiem notikumiem Latvijas iedzīvotāji no preses uzzināja 29. janvārī, lasot ziņu, ka Somijas Senāts vērsies pie Krievijas Tautas komisāru padomes ar pieprasījumu paātrināt krievu armijas izvešanu, jo tā jaucoties Somijas iekšējās lietās. Savukārt 4. februārī Latviju bija sasniegusi ziņa par sociālistu apvērsumu Helsinkos un kaujām starp «lieliniekiem un pilsoniskās Somijas atbalstītājiem». Pilsoņu karš Somijā turpinājās līdz 1918. gada maija vidum. Martā ģenerāļa Karla Manerheima komandētās Baltās armijas pusē karā iesaistījās vācu Baltijas jūras divīzija ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadībā. 12.—13. aprīlī vācu spēki no lieliniekiem atbrīvoja Helsinkus, Senāts galvaspilsētā atgriezās 4. maijā. Vācu spēku kontrole Somijā saglabājās līdz par 1918. gada decembrim.
28. janvārī Petrogradā uz otro sesiju sanāca Latvijas pagaidu nacionālā padome. Pulcēties nācās slepeni, jo lielinieki bija aizlieguši šīs latviešu organizācijas darbību. Debašu centrālais jautājums bija saistīts ar Vācijas un Padomju Krievijas miera sarunām Brestļitovskā un to, kā tās ietekmēs Latvijas nākotni. 30. janvārī padome pieņēma deklarāciju, kurā bija iekļauti vārdi: «Latvijas pagaidu nacionālā padome atzīst, ka Latvijai jābūt patstāvīgai demokrātiskai republikai, kas apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.» Atsaucoties uz tautu pašnoteikšanās tiesībām, padomes 2. sesijas dalībnieki pirmo reizi apstiprināja dokumentu, kurā Latvijas nākotne vairs netika saistīta ar atrašanos Krievijas sastāvā.
2. februārī pašā Krievijā publicēja Tautas komisāru padomes lēmumu par Strādnieku un zemnieku sarkanās armijas dibināšanu. Tās darbība nākamā gada laikā atbilda jau sākotnēji izvirzītajam uzdevumam — atbalstīt «turpmāko sociāldemokrātisko revolūciju Eiropā» — un ietekmēja notikumus Baltijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.