Valsts sagrābšana ir principā nosodāma, un tās pazīmes saskatāmas arī Rīdzenes sarunās, taču Ingunas Sudrabas vadītā parlamentārās izmeklēšanas komisija nevienam oligarham neko nevēlas pārmest
Triecientempā — septiņpadsmit minūtēs — deputāti Inguna Sudraba (NSL), Igors Pimenovs (Saskaņa), Ainārs Mežulis (ZZS) un Mārtiņš Šics (LRA) agrā 18. janvāra rītā panāca, ka tiek pieņemts parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojums oligarhu lietā. Pusgadu strādājusī un 9360 eiro iztērējusī komisija pēdējo reizi steidzami sapulcējās tikai pusstundu pirms Saeimas sēdes, kurā bija jālemj arī par Sudrabas atsaukšanu no komisijas, jo beigusi pastāvēt viņas frakcija. Ar Saskaņas, ZZS un Nacionālās apvienības gādību Sudraba gan saglabāja amatu izmeklēšanas komisijā, kaut arī likums paredz, ka tajā jādarbojas frakciju pārstāvjiem.
Neviena oligarha vārds komisijas secinājumos nav atrodams, tāpat kā nosodījums viņu darbībām, kas atklājās Ir publiskotajās Rīdzenes sarunās. Kā pēc steidzīgi pieņemtā lēmuma sacīja Sudraba, kura pati bija piesaukta Rīdzenes sarunās kā Maskavā izvēlēta Latvijas valdības vadītāja: «Tikai klaigāšana par to, ka ir oligarhi un ar viņiem ir jācīnās, kā jūs redzat, 30 gadu garumā neko Latvijā nav izmainījusi.» Pēc Sudrabas domām, vispirms Latvijas iedzīvotājiem pašiem esot jāmainās. «Ir jāizmainās pašai attieksmei cilvēkos pret valsti, pašiem pret sevi, un jāsāk katram ar sevi.»
Arī komisijas sekretārs Šics, kurš pēdējā pusgada laikā pārsvarā bija uzticams sabiedrotais Sudrabas, Pimenova un Mežuļa koalīcijai, nevēlējās atbildēt uz jautājumiem par valsts sagrābēju identificēšanu. «Man ļoti jāatvainojas!» Šics aizšmauca no atbildes, jo esot jāsteidzas uz Saeimas sēdi. Līdzīgi izvairījās arī deputāts Mežulis, kurš pats savulaik bijis Aināra Šlesera līdzgaitnieks, bet viņa pašreiz pārstāvētais politiskais spēks veido apvienību ar vienu no Rīdzenes sarunu varoņiem — Aivaru Lembergu. «Ko jūs gribat panākt no manis — lai es esmu gudrāks nekā tiesa vai prokurors? Viņi atzina, ka nav neviens to izdarījis. Loģiski,» saka Mežulis. Arī deputāts Pimenovs, kura biedrs Jānis Urbanovičs piedalījies Rīdzenes sarunās, nevienu valsts sagrābēju nespēja nosaukt. «Ticiet man — es nevairos no atbildes,» Pimenovs solīja rūpīgāk izlasīt paša nupat apstiprināto gala ziņojumu un vēlāk sniegt atbildi. Taču arī uzrunāts pēc vairākām dienām Pimenovs atzina, ka nevienu uzvārdu viņš nenosaukšot. «Tas būtu vieglprātīgi un bezatbildīgi.»
Cits rezultāts pusgadu ilgās parlamentārās izmeklēšanas laikā sanācis deputātam Ritvaram Jansonam (NA). Viņš komisijas gala ziņojumam pievienojis atsevišķās domas, kurās no ētikas viedokļa nosoda oligarhu lietas izmeklēšanā fiksēto personu nodomus un rīcību, saskatot tajā valsts nozagšanas pazīmes. «Manuprāt, valsts nozagšanas pazīmes ir saskatāmas bijušā Saeimas deputāta Aināra Šlesera darbībā, kas tika izvērsta ar nodomu attīstīt termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu ar investīciju palīdzību viena konkrēta privātā biznesa projekta interesēs,» norāda Jansons. Viņš arī uzskata, ka oligarhu lietas izmeklēšanu neveicināja tas, ka Ģenerālprokuratūra neizveidoja izmeklēšanas grupu, lai palīdzētu KNAB šajā valstiski nozīmīgajā lietā savākt juridiski neapstrīdamus pierādījumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.