Proletariāts un razbainieki • IR.lv

Proletariāts un razbainieki

Karagūstekņi Citadeles cietumā Rīgā 1918. gadā. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma
Barba Ekmane, Latvijas Kara muzeja vēsturniece

Lielinieki Valkā sludina nedalāmību ar Krieviju, tikmēr Rīgā latvieši rīko eglīti krievu karagūstekņiem

Savs skatījums uz Latvijas nākotni 1918. gada sākumā bija Latvijas Sociāldemokrātijas (lielinieku) Centrālajai komitejai. Tā 1918. gada 6. janvārī Valkā pieņēma dokumentu, kas tika nosaukts par Latvijas pašnolemšanās deklarāciju un sākās ar vārdiem: «Moderno lielvalstu imperiālistiskā politika (..) ir visu zemju kapitālistu razbainiecisks uzbrukums kopējam laupījumam — visu zemju proletāriešiem.»

Lielinieku pārstāvji šajā dokumentā noraidīja jebkādu citu politisko un sabiedrisko spēku tiesības lemt par Latvijas nākotni, apgalvojot, ka vienīgais kompetentais Latvijas iedzīvotāju domu un gribas izteicējs esot vietējais proletariāts, kas veido vairāk nekā 80% no visa iedzīvotāju skaita, un viņi esot šī proletariāta pārstāvji. Turklāt proletariāts nekad un nekur neesot izteicis gribu vai izrādījis tieksmes atdalīties no Krievijas. Kā arguments viedoklim, ka Latvijas nākotne esot nesaraujami saistīta ar Krieviju, izmantots apgalvojums, ka proletariāts esot pietiekami izglītots, lai zinātu, ka «tik mazas tautiņas politiska patstāvība ir tukša ilūzija». Vienīgie Latvijas proletariāta lozungi esot «Brīva Latvija brīvā Krievijā», «pilnīgā saskaņā ar Viskrievijas padomju valdības iekārtu» vai «Krievijas valsts rāmjos».

7. janvāris 1918. gada janvāra pirmajā nedēļā vēl joprojām aktuāli bija ar gadumijas laiku saistītie svētki un labdarības akcijas. 7. janvārī Rīgas Latviešu labdarības biedrība pēc īpašas atļaujas saņemšanas rīkoja Ziemassvētku eglīti un dāvanu dalīšanu Rīgā esošajiem krievu armijas karagūstekņiem. Nometni Rīgā iekārtoja pēc pilsētas ieņemšanas 1917. gada 3. septembrī, kad vācu rokās krita liels skaits karagūstekņu. Tajā ieslodzītie uzturējās īsu laiku pirms pārvešanas uz centrālo gūstekņu pārvietošanas nometni Jelgavā, no kurienes jau lielākās grupās viņus nosūtīja uz karagūstekņu nometnēm Polijā un Vācijā.

Noslēgumā kāds fakts, kas liecina par tā laika tradīcijām. Lai risinātu strīdus starp mājokļu izīrētājiem un īrniekiem Rīgā, 4. janvārī izveidoja īres vienošanās valdi. Valdes locekļi, stājoties amatā, uzticību apliecināja ar rokasspiedienu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu