Ekonomikas pētnieks Arnis Sauka, pētot ārvalstu investoru noskaņojumu Latvijā, izceļ galveno sāpi — par vienām un tām pašām problēmām runā gadiem, taču nekas nemainās
Ārvalstu investoru padome Latvijā 10. janvārī prezentēs nu jau trešo ārvalstu investīciju vides indeksu, kas tapis sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas asociēto profesoru Arni Sauku. Zinātnieks piekrita pusdienu sarunai jau pirms pētījuma publicēšanas, taču ar nosacījumu, ka konkrētus datus vēl nedrīkst publiskot. Tikāmies B Bārā Doma laukumā — kad esam pasūtījuši ēdienu, viesmīlis atnes divas glāzītes ar laikam Rīgas melnā balzama aperitīvu — «no bāra». Pieklājīgi atsakāmies. Sauka pajoko, ka viņam pēc intervijas vēl jāiet uz Latvijas Radio, kur, dies’ pas’, «varētu izstāstīt visu, ko es domāju».
Ja arī varbūt ne pilnīgi visu, ko domā, un kaut arī pagaidām bez jaunākā pētījuma datiem, viņš sarunā itin skaidri pastāsta par galveno problēmu loku, ar kurām saskaras ārvalstu investori Latvijā. Viņam reizēm nākoties just «nedaudz īgnu attieksmi», ka svarīgāka esot vide vietējiem uzņēmumiem, nevis ārzemniekiem, un viņš tam pilnībā piekrītot. Taču uzsver: «Ja vide laba un veiksmīga ārvalstu investoriem, tā ir laba arī vietējiem.»
Viņš iesaistījies šajā pētījumā ne tikai tāpēc, ka augstskolai izveidojusies laba sadarbība ar padomi, bet arī tāpēc, ka ārvalstu investoriem ir ļoti būtiska ietekme uz Latvijas ekonomikas attīstību. Par to liecinot kaut vai statistika vien.
Latvijā ir 4423 uzņēmumi, kuros ir vismaz 50% ārvalstu kapitāla, un tā ir gandrīz piektā daļa no kopējā uzņēmumu skaita. Tajos nodarbināti 27% no strādājošajiem. Vēl interesantāk — šie nepilnie 20% uzņēmumu dod 36% no visām sociālajām iemaksām un 48% no kopējiem nodokļu ienākumiem. Arī to apgrozījums veido 48% no kopējā, bet peļņa — 47% no kopējās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.