Mārtiņš Ķibers enerģiski sakustas, intervijā vaicāts, vai Rīgas cirku, kurš atjaunotajā Latvijā nav baudījis lielu popularitāti, vēlas pacelt līdzīgos augstumos, kā 90. gados ar Rīgas operu to izdarīja Andrejs Žagars. Salīdzinājums nav pārspīlēts, jo pasaulē mūsdienu cirks strādā ar aktuālām tēmām, ieskaitot politiku. Tas izmanto pro-gresīvas metodes, izrādēs iekļaujot teātra, laikmetīgās dejas, video, mūzikas un fiziskās mākslas elementus.
Pēdējos piecus gadus Ķibers veidojis laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivālu Re Rīga!. Producējis kino, arhitektūras, re-klāmas gada balvu pasākumus Latvijā, kā arī TEDxRīga konferences. Deviņdesmitajos gados viņš vadīja vienu no oriģinālākajiem Rīgas klubiem Pulkvedim neviens neraksta, pēcāk atvēra klubu Casablanca. Šajos klubos skanēja izsmalcināti mūzikas ieraksti, kā dīdžejs tos atskaņoja pats Ķibers.
Rīgas cirka ēkā Merķeļa ielā paredzēta pārbūve, bet Ķibers pa to laiku skatītājiem vēlas piedāvāt labas laikmetīgā cirka viesizrādes citās telpās, aktīvi veido kontaktus ar cirka māksliniekiem visā pasaulē un ir drošs — Rīgas cirks atdzims pavisam citā kvalitātē.
Ja jums lūgtu uztaisīt izrādi par Rīgas cirku, kāds tas bijis līdz šim, kāda izrāde tā būtu?
Uzreiz nāk prātā dzīvnieki un tā mazliet jocīgā estētika no padomju laikiem. Tas vien, ka Leonīda Brežņeva, PSKP CK ģenerālsekretāra, meitas abi vīri bija cirka mākslinieki, kaut ko pasaka par profesijas prestižu tajā laikā. Cirks Padomju Savienībā bija ļoti augstā statusā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.